Neraugoties uz īsti vasarīgajiem laikapstākļiem maijā, jūnijā un jūlijā, strādājošie Latvijā nesteidzas doties garos atvaļinājumos, bet gan mēģina “atvilkt elpu” vairākos dažu brīvdienu piegājienos. Gandrīz 60% no visiem šogad pieteiktajiem atvaļinājumiem bijuši līdz 1 kalendārajai nedēļai, liecina biznesa vadības sistēmas “Jumis” izstrādātāju apkopotā risinājuma lietojumu statistika.

Populārākais vairāku dienu atvaļinājuma termiņš ir 7 brīvas kalendārās dienas pēc kārtas, ko šogad izvēlējušies 12% no visiem atvaļinājuma pieteicējiem. Aptuveni tik pat, 12% atvaļinājumu bijuši 14 kalendārās dienas ilgi. Tie arī ir garākie atpūtas brīži, kādus atļāvušies strādājošie. Tālākā pagātnē iecienīto došanos mēnesi ilgā prombūtnē nu vairs atļaujas pavisam niecīga daļa darbinieku. 28 dienas jeb pilnas 4 kalendārās nedēļas no darba pienākumiem atpūtās vien 3% strādājošo, bet 30 dienas – mazāk par 1%.

Pavērsienu uz īsām brīvdienām jau var novērot, jo šogad līdz nedēļai garas pauzes darba pienākumu veikšanā veido 60% no visiem atvaļinājumiem. Visbiežāk jeb 20% no visiem gadījumiem strādājošie pieteikuši 1 brīvdienu, ko gan nevar uzskatīt par īstu atvaļinājumu. Parasti tā pat netiek veltīta atpūtai, bet kādu sadzīvisku jautājumu risināšanai vai ārsta apmeklējumam. 2 dienu brīvdienu īpatsvars ir 8%, 5 dienu – 6%, 4 dienu – 6%, 3 dienu – 4% un 6 dienu – 3%.