Ministru kabineta sēdē, kas notika 3.septembrī, valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē, informē FM.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Labklājības ministriju un Valsts darba inspekciju.Tajā sniegts novērtējums par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz “aplokšņu algām” un nelegālo nodarbinātību, kā arī darbinieku atalgojumu pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisu apmēra mazināšanos būvniecības nozarē. Ziņojumā arī sniegts izklāsts par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas lietošanas efektivitāti, valsts iestāžu veikto kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātiem, konstatētajām tendencēm un administratīvās atbildības piemērošanu saskaņā ar uzdoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam ietvaros.

Tajos būvobjektos, kuros ir ieviesta elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, ir samazinājies VID konstatēto pārkāpumu skaits, vērojams lielāks fiskālais efekts no darba ņēmēju papildu ienākumu deklarēšanas, tādējādi samazinot nedeklarēto darba ienākumu īpatsvaru. Svarīgi ir arī tas, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošana nodrošina būvobjektā pārredzamību nodarbināto darba laika reģistrācijā, veicina likumīgu nodarbinātību, kas samazina “aplokšņu algu” izmaksas risku, un palielina uzņēmumu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un nodarbināto iespējas saņemt sociālās garantijas.

Izvērtējuma rezultātā secināts, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēma ir viens no visefektīvākajiem rīkiem ēnu ekonomikas mazināšanai, un tā ieviešana ir attaisnojusies. Lai turpinātu iesākto būvniecības nozares sakārtošanā, ir svarīgi paplašināt šīs sistēmas izmantošanu, turpmāk pievēršot pastiprinātu uzmanību tiem būvniecības objektiem, kuros elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu izmanto.

Tāpat ir jāveic pasākumi turpmākai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai. Papildus paredzēts, ka VID, sākot ar 2025.gadu un turpmāk katru gadu, veiks vismaz 50 pārbaudes būvlaukumos, lai pārliecinātos par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās reģistrēto datu atbilstību un veicinātu būvdarbu veicējus ievērot normatīvo aktu prasības.