Plānots noteikt pagarinājumu autoratlīdzības režīma ieviešanā – līdz 2022. gada 31. decembrim pagarinās termiņu, līdz kuram autors var vēl nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs – šāda informācija izskanēja žurnāla "iFinanses" rīkotajā forumā “Finanšu prognozes 2022”, kur tika apskatītas nākamā gada tendences ekonomikas, finanšu, darba resursu jomā.
Salīdzinot ar pandēmijas pirmo vilni, šobrīd inflācijas pieaugums ir lielāks, jo pārliecība, ka pandēmija beigsies, liek iedzīvotājiem tērēt vairāk. Līdz ar to palielinājies preču pieprasījums un vērojams cenu pieaugums, kas straujāk palielina inflāciju. Paredzams, ka inflācijas uzliesmojums būs īslaicīgs – inflācijas virsotne sagaidāma jau 2021./2022.g. mijā, pieaugot naftas, dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, bet 2022. gada laikā cenas stabilizēsies, šādi tuvākās nākotnes prognozes iezīmēja Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Oļegs Krasnopjorovs.
Kas notiks ar minimālajām sociālajām iemaksām? Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins teica, ka budžeta paketē šādi grozījumi nav iekļauti, un FM vadībā norit diskusijas, lai izvērtētu, ko pilnveidot šajā režīmā. Debates ir karstas. Tomēr I. Šņucins vērš uzmanību, ka šis jautājums ir jāskata kompleksi kopā ar autoratlīdzībām, pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokli – šie speciālie režīmi ir cieši saistīti. Secinājumi par pirmo gadu būs pieejami jau šī gada novembrī.
Vidējām sabiedrībām gada pārskatos būs pienākums sniegt informāciju arī par pētniecības un attīstības izmaksām. Šo izmaksu atšifrēšanai bilancē būs pozitīva ietekme arī uz pašiem uzņēmumiem, jo tādējādi tiks palielināta to nākotnes vērtība, līdz ar to arī uzticamība, parādot, ka uzņēmums iegulda attīstībā un domā par savu nākotni ilgtermiņā, pauda I. Šņucins. Tāpat būs jāatšifrē arī ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem – šī būs iespēja uzraudzīt ēnu ekonomiku un atvieglos darbu būvkomersantiem sadarbībā ar valsts iestādēm.
Skaidrs, ka arī nākamgad uzņēmēji turpinās strādāt Covid-19 zīmē, taču šobrīd aktuālākais jautājums ir par darba attiecībām ar vakcinētiem un nevakcinētiem darbiniekiem. ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts Ivo Maskalāns norādīja, ka nevakcinētu darbinieku var atstādināt tikai, ja darbinieks strādā klātienē. Piespiedu dīkstāve ir labs risinājums, ja darbinieku ilgtermiņā plānots noturēt, jo atstādināšanai ir noteikts maksimālais termiņš – 3 mēneši, bet dīkstāvei šāda termiņa nav. Svarīgi zināt, ka atstādināšanas vai dīkstāves laikā darbiniekam nav tiesību uz ikgadējo vai bezalgas atvaļinājumu, nav tiesību saņemt slimības pabalstu. Savukārt, ja uzņēmums nepilda Covid-19 laika nosacījumus un neuzliek tik stingras prasības saviem darbiniekiem, var tikt piemērots naudas sods juridiskai personai no 140 –5000 eiro, tāpat arī darbinieks vai viņa tuvinieki var celt par kaitējuma nodarīšanu darbinieka veselībai.
Pateicamies visiem lektoriem par vērtīgajām prezentācijām – Oļegam Krasnopjorovam, Klāvam Zutim, Jānim Miķelsonam, Maijai Orbidānei, Irinai Kostinai, Ilzei Lorei, Ilonai Adamaitei, Ģirtam Priedem, Ilmāram Šņucinam, Sandrai Zariņai, Dacei Stivriņai un Ivo Maskalānam. Paldies arī foruma atbalstītājam “SEB banka”, kā arī partneriem – "PwC" un "Leinonen"!
Plašāks atskats uz konferenci: TEKSTA TIEŠRAIDE. Forums “Finanšu prognozes 2022”
