Kādas izmaiņas plānotas nodokļu jomā? Vai tiks saglabātas minimālās sociālās iemaksas? Vai resursu cenas turpinās pieaugt? Vai plānoti valsts atbalsta instrumenti Covid ietekmes mazināšanai? Kā organizēt darba vidi Covid apstākļos? Kurš uzņemsies atbildību par pārrāvumiem darbā pašizolācijas vai bērnu attālināto mācību dēļ? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem šodien diskutējam forumā “Finanšu prognozes 2022”. Aicinām sekot līdzi teksta tiešraidei tepat, interneta žurnālā "iFinanses"!

Forums "Finanšu prognozes 2022" ir veiksmīgi noslēdzies. Sakām lielu paldies visiem lektoriem, dalībniekiem, moderatoram Andrejam Vaivaram, kā arī atbalstītājam "SEB banka" un partneriem "PwC" un "Leinonen"! Uz tikšanos nākamajos pasākumos! Jau 9. decembrī – Konference Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2022.  

plkst. 14:45 Kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā, lai apliecinātu, ka visi strādājošie ir vakcinēti? Lai saņemtu valsts atbalstu, VID iegūs informāciju no medicīnas sistēmām par to, vai konkrētie darbinieki ir vakcinēti, var saņemt valsts atbalstu. Nekādi dokumenti nebūs jāuzrāda. /Ilze Lore, Ekonomikas ministrija/

plkst. 14:28 Elastīgais darba laiks – tas ir labi, bet vienlaikus darba devējam ir pienākums kontrolēt darbinieku, jo pastāv risks, ka darbinieks strādā naktī. Tā var veidoties konfliktsituācijas, kad darbinieks sāk prasīt piemaksu par darbu naktī. Te ir svarīga komunikācija. Ja ir elastīgs darba laiks, kaut cik jāsabalansē darba laiki, piemēram, rīta vai vakara puse/dienas vidus. /Dace Stivriņa, Valsts Darba inspekcija/

plkst. 14:23 Problēma: kā atrast jaunu darbinieku uz laiku, kamēr esošais ir atstādināts? Labāk cilvēcīgi mēģināt uzreiz noskaidrot, vai darbinieks arī maksimālajā atstādināšanas laikā – 3 mēnešos – plāno vakcinēties. Ja ne, varbūt labāk uzreiz ir pārtraukt darba attiecības, lai abām pusēm būtu skaidrība, vienkāršāk plānot nākotni. /Ivo Maskalāns, ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts/

plkst. 14:10 Kas notiek, ja uzņēmums nepilda Covid-19 laika prasības, neuzliek tik stingras prasības saviem darbiniekiem? Naudas sods juridiskai persona no 140- 5000 eiro, tāpat arī var celt civilprasību (darbinieks vai viņa tuvinieki) par kaitējuma nodarīšanu darbinieka veselībai. /Ivo Maskalāns, ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts/

plkst. 14:01 Piespiedu dīkstāve ir labs risinājums, ja darbinieku ilgtermiņā plānots noturēt, jo atstādināšanai ir noteikts maksimālais termiņš – 3 mēneši, bet dīkstāvei šāds termiņš nav noteikts. Atstādināšanas vai dīkstāves laikā darbiniekam nav tiesību uz ikgadējo vai bezalgas atvaļinājumu, nav tiesību saņemt slimības pabalstu. /Ivo Maskalāns, ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts/

plkst. 13:57 Cik detalizēti jāizvērtē darbinieku riski, lai saprastu, kuriem darbiniekiem noteikt obligātu vakcināciju? Vai pietiek ar vadītāja atzinumu, vai jāpiesaista darba drošības eksperts? Katrā situācijā jāskatās individuāli. Ja risks ir viegli konstatējums, piemēram, pārdevējs strādā veikalā, skaidrs, ka riski pastāv, nav nepieciešama specifiska izvērtēšana. Ja tomēr situācija ir interpretējama, jāpieaicina eksperts no malas. Atbilstoši tam jānosaka, kuriem darbiniekiem vakcinācija ir obligāta. /Ivo Maskalāns, ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts/

plkst. 13:46 Darba veikšana klātienē ir viens no kritērijiem, lai darbinieku varētu atstādināt, lai varētu kādreiz izbeigt ar viņu darba attiecības. /Ivo Maskalāns, ZAB “COBALT” vecākais speciālists, zvērināts advokāts/

plkst. 13:30 Sākam foruma trešo daļu: III DARBA VIDE

plkst. 12:55 Kas notiks ar minimālajām sociālajām iemaksām? Ilmārs Šņucins, FM: Budžeta paketē šādi grozījumi nav iekļauti, un FM vadībā norit diskusijas, lai izvērtētu, ko pilnveidot šajā režīmā. Debates ir karstas. Tomēr Šņucins vērš uzmanību, ka šis jautājums ir  jāskata kompleksi kopā ar autoratlīdzībām, pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokli - šie speciālie režīmi ir cieši saistīti. Secinājumi par pirmo gadu būs pieejami jau šī gada novembrī.

plkst. 12:53 Ilmārs Šņucins vērš uzmanību uz 2 starptautiskām lietām, kas skars nodokļu jautājumus – Zaļais kurss (tā sauktais - gatavi mērķrādītājam 55%) un starptautiskas vienošanās par UIN reformu – viena izriet no ekonomikas digitalizācijas puses, otra saistīta ar minimālo UIN likmi 15%. Tas gan attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem.

plkst. 12:47 Vidējām sabiedrībām gada pārskatos būs pienākums sniegt informāciju arī par pētniecības un attīstības izmaksām. Šo izmaksu atšifrēšanai bilancē būs pozitīva ietekme arī uz pašiem uzņēmumiem, jo tādējādi tiks palielināta to nākotnes vērtība, līdz ar to arī uzticamība, parādot, ka uzņēmums iegulda attīstībā un domā par savu nākotni ilgtermiņā, pauž Ilmārs Šņucins. Tāpat būs jāatšifrē arī ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem – šī būs iespēja uzraudzīt ēnu ekonomiku un atvieglos darbu būvkomersantiem sadarbībā ar valsts iestādēm.

plkst. 12:42 Laba ziņa PVN jomā – būtiskākās izmaiņas saistītas ar samazinātajām likmēm žurnāliem, grāmatām, kā arī publikācijām interneta vietnēs un e-vidē. Mērķis ir atbalstīt Latvijas izdevējus, pauž Ilmārs Šņucins. Par šo ziņu ļoti priecājamies arī mēs!

plkst. 12:39 Plānots noteikt pagarinājumu autoratlīdzības režīma ieviešanā – līdz 2022. gada 31. decembrim pagarinās termiņu, līdz kuram autors var vēl nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šiem autoriem IIN likme tiks piemērota tāpat kā šobrīd – 25% vai 40% apmērā, atkarībā no ieņēmumiem. /Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos/

plkst. 12:36 No nākamā gada koplīgumos var iekļaut vēl vienu izmaksu veidu, kam nepiemēro algu nodokļus – tas ir darba devēja veselības pakalpojumi 480 eiro gadā. /Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos/

plkst. 12:28 Vai ir pamats bažīties, ka paaugstināsies ECB procentu likmes?  Ģirts Priede norāda - loģika saka, ka šīm likmēm vajadzētu kāpt, redzot milzīgo inflāciju. Bet tas nevarētu notikt īstermiņā, jo centrālo banku obligācijas ir iepirktas lielā apjomā, un likviditāte ir ļoti augsta. Tāpēc šobrīd nav pamata bažām.

plkst. 12:21 Svarīgi ir savlaicīgi pietiekties zaļā kursa atbalsta programmām, lai neizkristu no “investīciju rounda”, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. (..) Lietas, kur vērts investēt: Zaļais kurss, automatizācija, digitalizācija, cilvēkresursi, pētniecība un attīstība. (..) Šobrīd populāri ir zaļie nomas jeb līzinga darījumi – tā sauktajiem zaļajiem auto jeb elektroauto ir ļoti izdevīgi nosacījumi zemo CO2 izmešu dēļ.  /Ģirts Priede, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs/

plkst. 12:13 Zaļā kursa ieviešanā būtiska ir sadarbība – banka, uzņēmumi un valsts. Un kas ir svarīgi - Zaļā kursa ieviešana attiecas ne tikai uz lielajiem uzņēmumiem, bet arī mazajiem par šo ir jādomā jau tagad. /Ģirts Priede, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs/

plkst. 12:10 Kas uzņēmumiem traucē investēt? Enerģētikas uzņēmumos – zaļā kursa ietekme, kura arī no bankas viedokļa ir būtiska; Covid-19 ietekme jūtama nekustamā īpašuma un pakalpojumu biznesā; darbinieku trūkums un nesen aktualizējusies energoresursu un citu resursu cenu izmaiņas, kā arī piegāžu ķēžu pārtraukumi - tas viss ilgtermiņa investīcijām rada nenoteiktību un neveicina aktīvu investēšanu, liecina pētījuma dati. /Ģirts Priede, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs/

plkst. 12:02 Salīdzinot ar Baltiju, Latvijas uzņēmēju investīciju apetīte ir liela – pauž starp lielo uzņēmumu finanšu direktoru veiktā aptauja; 61% no uzņēmumiem septembra beigās atzīst, ka mājas tirgos ir jāveic papildu investīcijas. Tas bankai ļauj nākotnē raudzīties optimistiski. /Ģirts Priede, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs/

plkst. 11:58 Uz jautājumu, vai vienam projektam var piesaistīt vairākas atbalsta programmas, Ilona Adamaite skaidro, ka programmas var būt dažāda, piemēram, ja uznēmējs ir saņēmis LAD atbalstu kāda investīciju projekta realizēšanai, bet iztrūkstošā summa tiek vaicāta bankai, tad bankā var pieteikties arī kredīta garantijai no Altum programmas iztrūkstošajai finansējuma daļai. Tomēr ne visās programmās būtu iespējama šāda kumulatīva pieeja. Tas uzņēmējiem jānoskaidro iepriekš. 

plkst. 11:50 Lai saņemtu atbalstu, pašu kapitāla apmēram ir jābūt pietiekamam. Šobrīd notiek gada pārskatu sagatavošana, tāpēc ir īstais brīdis pārskatīt pašu kapitālu un to uzlabot, piemēram, ja bilancē atrodas īpašnieku aizdevumi, šos aizdevumus var kapitalizēt, tādējādi nodrošinot atbilstoši pašu kapitāla līmeni. /Ilona Adamaite, “Leinonen Latvija” Investīciju un finanšu konsultante/

plkst. 11:45 Būtiskākie izvērtēšanas kritēriji "Altum" aizdevumu piešķiršanai: uzņēmuma kategorija (MVU, lielais uzņēmējs u. c.), darbības nozare, vecums (darbības ilgums) un forma. /Ilona Adamaite, “Leinonen Latvija” Investīciju un finanšu konsultante/

plkst. 11:31 Granti uzņēmumu digitālajai tranformācijai no Atveseļošanās fonda plānoti 183,5 mljrd. eiro apmērā. Vienam uzņēmumam granti būs pieejami līdz 100 tūkst. eiro apmērā, tostarp – arī digitālo prasmju novērtēšanai un šo prasmju attīstībai. /Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas Konkurētspējas departamenta direktore/

plkst. 11:28 Atveseļošanās fondu un ES fondu atbalsts būs pieejams līdz 2027. gadam  – Ekonomikas ministrijas pārziņā ir 1,6 mljrd. eiro investīcijas. Finansējuma piešķiršanā noteiktas četras prioritātes: klimats un energoefektivitāte (te pieejams vislielākais finansējums – kopā – 738,5 milj.eiro), ekonomikas transformācija un produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana, digitālā transformācija. /Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas Konkurētspējas departamenta direktore/

plkst. 11:21 Jebkurš uzņēmējs var pieteikties valsts atbalstam. Valdībā, izvērtējot atbalsta piešķiršanas kritērijus, ņems vērā uzņēmuma naudas apgrozījuma rādītājus konkrētiem mēnešiem (2021. gada augustam, septembrim) vai jau iepriekš piešķirtos grantus. Atbalstam var pieteikties arī jauni uzņēmumi, tādā gadījumā apgrozījuma kritums tiks vērtēts trīs mēnešu periodā. /Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas Konkurētspējas departamenta direktore/

plkst. 11:05 Sākam foruma otro daļu: II FINANŠU RISKI

plkst. 10:57 Mazkvalificētu darbinieku skaits aizvien samazināsies. Tehnoloģijas būs jāizmanto aizvien lielākam skaitam profesiju, kas mudinās apgūt jaunas lietas un pat pārkvalificēties. Elektroniskos dokumentus izmanto salīdzinoši maza daļa uzņēmēju. Būtu svarīgi vienoties par dokumentu aprites kārtību ne tikai uzņēmuma iekšējā organizācijas līmenī, bet arī ar citiem uzņēmumiem. /Irina Kostina, ZAB "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja/  

plkst. 10:48 Darbiniekiem jārēķinās ar to, ka būs nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju. Daļa darba devēju jau tagad aktīvi risina kvalifikācijas celšanas un apmācības jautājumus. Pārējiem par to jāsāk domāt jau tagad, plānot straujiem soļiem veidus, kā ieguldīt savos darbiniekos. /Irina Kostina, ZAB "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja/

plkst. 10:43 Ja runājam par darbatirgus tendecēm, tad darba spēka pieejamības jautājums joprojām ir akūts, jo tā faktiski trūkst. Par problemātisku aspektu Latvijai kļūst ārvalstu darba vietu pieejamība, aktualizējot imigrācijas jautājumu. Daļa darba devēju darbaspēka trūkumu risina, pieņemot ārvalstu darbiniekus, taču ļaujot viņiem strādāt attālināti – no savas valsts. Te gan jādomā, kādi likumi un nodokļu aspekti šādos gadījumos jāpiemēro. /Irina Kostina, ZAB "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja/

plkst. 10:18 Eiropas Zaļais kurss ietekmēs visas darbības jomas, virzoties uz aprites un sadarbības ekonomiku starp pasaules valstīm. Līdz 2050. gadam Latvijā ir izstrādāta stratēģija, ko plāno īstenot ātri un efektīvi ar valsts prezidenta aktīvu iesaisti. Laikus jāpielāgojas jaunajam modelim, domājot par vietējo elektroenerģiju resursu ražošanu un izmantošanu, tehnoloģiju inovāciju attīstīšanu. Uzņēmējiem jādomā par ilgstpējas aspektiem – efektīvāku resursu izmantošanu, enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanu. /Maija Orbidāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” ilgtspējas pakalpojumu vadītāja/

plkst. 10:31 ES Taksonomijas Regula dod ietvaru uzņēmējiem, lai novērtētu savas saimnieciskas darbības veikšanu, definējot ilgstpējas kritērijus. /Maija Orbidāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” ilgtspējas pakalpojumu vadītāja/

plkst. 10:12 Jau šobrīd globālā sasilšana ir maksājusi ļoti dārgi. Klimata pārmaiņas izraisa ekstrēmus laikapstākļus – plūdus, ugunsgrēkus, viesuļvētras, zemestrīces. 2020.gads līdz šim ir bijis siltākais Eiropā, pārsniedzot normu par 1,5 grādiem pēc Celsija. Tāpēc ES mērķis ir samazināt emisiju skaitu un kļūt par klimatneitrāliem, ko plāno sasniegt ar Eiropas Zaļo kursu. /Maija Orbidāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” ilgtspējas pakalpojumu vadītāja/

plkst. 9:54 Sagaidāms, ka visu apkures sezonu saglabāsies augsto cenu līmenis. (..) Kamēr atrodamies augsto cenu kāpuma brīdī, jābūt uzmanīgiem ar fiksēto cenu līgumu noslēgšanu uz ilgu laiku, lai vasaras periodā nesanāktu pārmaksāt. (..) Attiecībā uz elektroenerģijas cenām, tirgotāji sagaida, ka līdz nākamā gada vidum cenas samazināsies. Jāpatur prātā, ka biržas cenu rādītāji nav labs indikators cenu prognozēm. /Jānis Miķelsons, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izpilddirektors/

plkst. 9:51 Atlikta dabasgāzes krājumu papildināšana no patērētāju puses, veicināja cenu paaugstināšanos oktobrī. To var saukt par novēlotu tirgus reakciju, kas skaidro straujo cenu kāpumu šoruden. /Jānis Miķelsons, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors/

plkst. 9:48 Var sagaidīt, ka pakāpeniski (vairāku ceturkšņu laikā) izlīdzināsies elektroenerģiju cenas. Šobrīd var teikt, ka elektroenerģijas cenas no novembra vairs nekāpj, šo faktoru ietekmē vēja enerģijas ražošana, pieejamība. Tirgus situācija šobrīd ir labāka, jo vēja enerģija ir pieejama lielākos apmēros. /Jānis Miķelsons, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors/

plkst. 9:39 Kāpēc pirmajā pandēmijas vilnī nebija tik liels cenu kāpums? Neziņa lika mājsaimniecībām veidot uzkrājumus, tāpēc pandēmijas pirmajā vilnī bija mērens inflācijas pieaugums. Šobrīd pārliecība, ka pandēmija beigsies, liek iedzīvotājiem tērēt vairāk un veidojas lielāks disbalanss. Šobrīd ir palielinājies preču pieprasījums un uzreiz vērojam cenu pieaugumu, kas straujāk palielina inflāciju. /Kārlis Zutis, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst. 9:35 Inflācijas uzliesmojums būs īslaicīgs – inflācijas virsotne paredzama jau 2021./2022.g. mijā, pieaugot naftas, dabasgāzes un elektroenerģijas cenām. Tālāk inflācija pakāpeniski samazināsies. /Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst. 9:29 Bezdarba līmenis šobrīd sasniedz 14 %, taču 2010. gadā krīzes rezultātā šis rādītājs sasniedza 30%. Līdz ar to jāsecina, ka kopējais bezdarba līmenis nav tik augsts. Nodarbinātības dinamika būtiski atšķiras dažādās nozarēs. Visvairāk pandēmija skāra zemo algu profesijas pārstāvjus, savukārt augsto algu saņēmējiem ienākumi pieauga. /Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst.9:21 Uzņēmumu aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkums, sevišķi būvniecības nozarēs, palielinās, un šobrīd tas ir lielāks nekā bija 2019. gadā. (..) 2020.g. IKP samazinājās tikai par 3,5 %, pateicoties valdības atbalsta programmām. Var teikt, ka šobrīd IKP atgriezies pirmskrīzes līmenī, jo imports un eksports sasniedza jaunas virsotnes, augot apstrādes rūpniecības izlaidei. /Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst. 9:19 Neskatoties uz šobrīd augstajām dabas resursu cenām, problēmām globālo piegāžu ķēdēs un līdz ar to arī augstajai inflācijai, augsto cenu nedienām vajadzētu rimties, un prognozes liecina, ka tās stabilizēsies jau 2022. gada laikā. /Klāvs Zutis, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst. 9:08 Kā jau katrā krīzē, arī šajā ekonomikā ir gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Ir nozares, kurām pandēmijas laikā ir veicies tīri labi, bet ir virkne arī tādu, kam gājis diezgan bēdīgi. Informācijas tehnoloģiju (IT), rūpniecības nozarēm šis laiks ir bijis samērā labs. Savukārt lielākie zaudētāji – māksla, izklaide, atpūta, transports u.c. jomas, kas tiešā veidā saistītas ar personisko kontaktu, tāpēc tās visvairāk skāruši valdību noteiktie ierobežojumi. Arī atkopšanās notiek dažādās nozarēs nevienmērīgi – tā tas ir gan Latvijā, gan pasaulē. /Klāvs Zutis, Latvijas Bankas ekonomists/

plkst. 9:00 Sākam foruma pirmo daļu: I EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA

Plašāk par forumu: FORUMS "Finanšu prognozes 2022