Valdība vienojas par nodokļu un kredītu atbalstu uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas sankcijām

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem pārvarēt Krievijas Federācijas noteiktā preču ievešanas embargo sekas, Ministru kabinets (MK) šā gada 12.augusta sēdē lēma par valsts atbalstu sankciju skartajiem uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija (EM).

MK lēmums paredz piešķirt valsts atbalstu tiem komersantiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma.

Atvieglojumus paredzēts piešķirt arī tiem nodokļu maksātājiem, kuru darbība ir saistīta ar sankcijām pakļauto preču eksportu un ražošanu vismaz 10% apmērā no kopējā realizācijas apjoma, vai izejvielu piegādi iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ja sankciju ietekmē tiek lauzti piegādes vai pakalpojuma līgumi vai samazināta preces vai pakalpojuma iepirkuma (piegādes) cena.

Valdības lēmums paredz arī konkrētus uzdevumus ministrijām, lai iespējami īsā laikā varētu sākt piemērot atvieglojumus embargo skarto uzņēmumu atbalstam.

MK lēmums paredz, ka EM 2 nedēļu laikā sagatavo grozījumus noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, paredzot kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu līdz 1 gadam komersantiem, kas cieš no Krievijas sankcijām. Vienlaikus aicinām komersantus izmantot jau pašlaik pieejamos Latvijas Garantiju aģentūras un Altum atbalsta instrumentus.

Saskaņā ar MK lēmumu EM veiks grozījumus vairākās Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmās, paredzot papildus finansējumu, lai turpinātu atbalstīt Latvijas komersantu ieiešanu ārvalstu tirgos un īstenotu Latvijas produktu un pakalpojumu noieta veicināšanas pasākumus ārvalstīs līdz 31.12.2015. Turklāt atbalsta piemērošanā uzsvars būs uz nozares ekspertu ilgāku klātbūtni mērķa valstī (2-3 mēneši), lai sekmētu jaunu kontaktu dibināšanu Latvijas ražotāju produkcijas noietam.

Finanšu ministrijai 2 nedēļu laikā būs jāsagatavo grozījumi normatīvajos aktos, paredzot nodokļu atbalsta pasākumu ieviešanu.

Savukārt Zemkopības ministrijai (ZM) būs jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu iespēju arī zvejas un akvakultūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saņemt atbalstu kredīta galvojumiem un kredīta subsīdijām. Tāpat paredzēts veidot labvēlīgākus nosacījumus piena pārstrādes nozarē strādājošajiem komersantiem.

Tāpat ZM 2 nedēļu laikā būs jāsagatavo priekšlikumi nepieciešamajam finansējumam piena nozares atbalstam.

Valdība lēma, ka nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm, ZM būs jāvēršas Eiropas Komisijā (EK) ar pieprasījumu lemt par pārsniegto valsts piena kvotu nodevas pārskatīšanu, kā arī uz laiku atjaunot eksporta kompensācijas, iedarbināt iepirkumu intervencē un privātās uzglabāšanas atbalstu.

Lai mazinātu sankciju ietekmi uz autotransporta pārvadātāju nozari, Satiksmes ministrijai būs jāsaskaņo ar EK grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanai transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3500 kg.