Uzņēmums ražo mēbeles un dažādus koka izstrādājumus, piemēram, sienas paneļus, apšuvumus, iebūvējamas mēbeles utt. Darbinieki strādā ražošanas cehā, un reizēm arī būvniecības objektos. Apdrošināti ir visi darbinieki, arī tie, kas strādā administrācijā, piemēram, grāmatvede. Šobrīd uzņēmums ir iegādājies gan veselības apdrošināšanas polises, gan nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises periodam no 2018.gada 1.decembra līdz 2019.gada 30.novembrim. Summas ir šādas:

• veselības apdrošināšanas prēmija par vienu darbinieku – 209,09 eiro,
• nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmija par vienu darbinieku – 41,06 eiro,
• apdrošināšanas prēmijas kopā par vienu darbinieku šajā periodā – 250,15 eiro,
• gadā veiktais maksājums par abām polisēm vienam darbiniekam – 125,08 eiro.

Jautājumi:

• Lai noteiktu, vai darbiniekam nav jāpalielina apliekamais ienākums, abām polisēm uzskaite tiek veikta vienādi – saskaitot kopā samaksāto prēmiju summas. Vai šī pieeja ir pareiza?
• Ja apdrošināšanas polises prēmija vienam darbiniekam ir 250,15 eiro, bet 2018.gadā darba devējs apdrošinātājam ir samaksājis pusi no tās – 125,08 eiro, tad, pārbaudot, vai nav pārsniegti atļautie limiti, pēc kuras vērtības vadīties?
• Kā aprēķināt atlikušo veselības apdrošināšanas prēmijas daļu, ja darbinieks aiziet no darba, bet polise paliek spēkā, lai pareizi piemērotu nodokļus vai arī ieturētu starpību no izmaksājamās algas?