Iepriekšējās publikācijās tika aplūkots, kas jāņem vērā pašnodarbinātajam par darba līgumu, kā arī svarīgākais par algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šoreiz pievērsīsimies vēl kādai būtiskai nodarbināšanas niansei – vidējās izpeļņas aprēķināšana.

Kādos gadījumos jāaprēķina vidējā izpeļņa

Darba likumā (DL) ir noteikti samērā daudz gadījumi, kad nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu. Šādi ir biežāk sastopamie:

• darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā (DL 73.pants);
• izmaksājot atlaišanas pabalstu, tiek aprēķināta vidējā mēneša izpeļņa atbilstoši 1, 2, 3 vai pat 4 mēnešu apmērā, kas atkarīgs no darba attiecību ilguma pie attiecīgā darba devēja (DL 112.pants);
• darba devējam jāapmaksā darbnespējas lapa A darbinieka pārejošas darbnespējas dēļ. Par pirmajām 10 darba nespējas dienām ārsts izsniedz darbnespējas lapu A (izņemot saslimšanu ar arodslimību un pārejošu darbnespēju saistībā ar grūtniecību un dzemdībām), un darba devējam ir pienākums no saviem līdzekļiem izmaksāt par šo periodu slimības naudu (likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.panta 1.daļa).