Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko decembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu nodokļu lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.

SKK-73/2025 Apsūdzības saturs; Apsūdzība par izvairīšanos no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksas un tiesības uz aizstāvību; Kriminālprocesa likuma (KPL) 125.panta 1.daļas 4. un 5.punktā paredzētās fakta legālās prezumpcijas piemērošana noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses konstatēšanā; Nepamatota prezumpcijas piemērošana; Paļaušanās princips; Uzņēmuma vadītāja un grāmatveža nodoma izvairīties no nodokļu nomaksas konstatēšana

Apsūdzības saturs

Apsūdzībā norādāmi faktiskie apstākļi, kas konkretizē katru inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmi.

Atsevišķos gadījumos, ja:

• sīkākas detaļas objektīvi nav noskaidrojamas un
• nenoskaidrotās detaļas nav šķērslis konstatēt visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, nodarījuma individualizēšanai (konkretizēšanai) ir pieļaujamas mazāk stingras prasības.

Noziedzīgā nodarījuma objekts tā abstraktā rakstura dēļ apsūdzībā parasti netiek konkretizēts faktu līmenī.

Apsūdzība par izvairīšanos no UIN nomaksas un tiesības uz aizstāvību

Tiesības uz aizstāvību netiek ierobežotas, ja apsūdzībā pietiekami skaidri identificēts nepatiesās informācijas saturs, kas bijis pamats samazināt ar nodokli apliekamo objektu.

KPL 125.panta 1.daļas 4. un 5.punktā paredzētās fakta legālās prezumpcijas piemērošana noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses konstatēšanā

KPL 125.panta 1.daļas 4. un 5.punktā paredzētās prezumpcijas piemērošana, vērtējot noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses esību, nozīmē, ka nav jāpierāda, ka persona zina vai ka tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus vai profesionālos un amata pienākumus. Tādēļ prezumējams ir tikai fakts par pienākuma zināšanu, taču tālākais – apzināta nepildīšana, nolaidīga pildīšana, pilnvaru pārkāpšana konkrētajā situācijā – ir pierādāms KPL noteiktajā kārtībā.

Nepamatota prezumpcijas piemērošana

Apgalvojums, ka persona (grāmatvedis), kas ikdienā strādā uzņēmumā, nevar kļūdīties, neatbilst fakta legālās prezumpcijas būtībai.

Paļaušanās princips

Saskaņā ar paļaušanās principu persona, kura rīkojas atbilstoši noteikumiem, var paļauties, ka arī citi tos ievēros. Izņēmums ir piemērojams tad, ja:

• persona zina, ka nav pamata paļauties uz citu personu tiesisku rīcību (šādā gadījumā ir iespējams konstatēt nodomu), vai arī
• pastāv konkrētas pazīmes, kas liecina, ka uz citas personas tiesisku rīcību paļauties nevar (šādā gadījumā ir iespējams konstatēt neuzmanību).

SKA-16/2025 Labuma piešķiršana par konkrētu periodu (labvēlīgs administratīvais akts); Apgrozījuma krituma aprēķināšanas kritēriji kā materiālo tiesību norma; Jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija

Labuma piešķiršana par konkrētu periodu (labvēlīgs administratīvais akts)

Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta – labuma piešķiršanu par konkrētu laika periodu – izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, ir jāņem vērā, vai tiesību normas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi šādu labumu paredzēja un vai persona ir izpildījusi uz iesnieguma brīdi spēkā esošajās tiesību normās norādītos priekšnoteikumus.

Apgrozījuma krituma aprēķināšanas kritēriji kā materiālo tiesību norma

Normai, kas pēc būtības noteic kritērijus, pēc kuriem jāvadās, nosakot apgrozījuma kritumu, ir materiāltiesiska iedarbība.  

Jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija

Ministru kabineta noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 7.jūnijam) 4.2.1.apakšpunktā lietotais termins “apgrozījuma kritums” nosakāms atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.pantam, nevis saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju.