2026.gada janvāra spriedumu apkopojums nodokļu lietās
Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko janvārī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu nodokļu lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Prasības atzīt par spēkā neesošu darījumu, kas noslēgts kreditoram par ļaunu, (actio pauliana) nošķiršana no CL 1927.pantā paredzētās kreditora prasības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu
Kreditora prasībai atzīt par spēkā neesošu darījumu, kas noslēgts kreditoram par ļaunu, (actio pauliana) ir būtisks dāvinātāja ļauns nolūks kaitēt kreditoram un apdāvinātā zināšana par iepriekšminēto nolūku, kuri atsevišķos gadījumos ir prezumējami. Turpretim CL 1927.panta piemērošanā šiem diviem apstākļiem nav nozīmes, proti, kreditora prasībā vērst piedziņu uz mantu, kuru viņa parādnieks atdāvinājis citai personai laikā, kad parādniekam bijis parāds pret kreditoru, ko parādnieks nespēj samaksāt.
Atlīdzības noteikšana par valdes locekļa pienākumu pildīšanu
Valdes locekļa un kapitālsabiedrības attiecības pēc būtības ir pilnvarojuma tiesiskās attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības tiesiskās attiecības, tas ir, atlīdzība nav valdes locekļa un kapitālsabiedrības tiesisko attiecību spēkā esības priekšnoteikums.
Komerclikuma 221.panta 8.daļa nepiešķir valdes loceklim subjektīvās tiesības prasīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību konkrētu atlīdzību par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, bet gan paredz tiesības, ievērojot likumā minētos kritērijus, sabiedrības padomei vai dalībniekiem noteikt vai nenoteikt atlīdzību. Ja sabiedrības padome vai dalībnieki nav noteikuši valdes loceklim atlīdzību, nevar uzskatīt, ka valdes loceklim ir radušās īstenojamas prasījuma tiesības uz atlīdzību vai tās noteikšanu.
Dāvinājuma priekšmets, uz kuru kreditors var vērst piedziņu CL 1927.panta kārtībā, un kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumu pildīšana bez atlīdzības (Judikatūras maiņa)
CL 1927.pants piemērojams tikai gadījumos, kad ir konstatējams tagadējās mantas dāvinājums. Turklāt atšķirībā no CL 1912.panta, kuram atbilstoši dāvinājuma priekšmets var būt mantiska vērtība, CL 1927.pants attiecas tikai uz mantu (ķermeniskām un bezķermeniskām lietām).
Darbs un pakalpojums, tostarp kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības (atlīdzība nav bijusi noteikta), neatbilst ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas jēdzienam, neietilpst mantas sastāvā un nav tāds dāvinājuma priekšmets, par kuru kreditors var celt prasību saskaņā ar CL 1927.panta otro teikumu, tas ir, uz to nevar vērst piedziņu minētās normas kārtībā.
Savukārt tad, ja valdes loceklis ir atteicies no pastāvoša prasījuma par noteiktas un nopelnītas konkrētas atlīdzības samaksu par valdes locekļa pienākumu pildīšanu attiecīgā laika posmā (atlīdzība ir bijusi noteikta), valdes locekļa prasījuma tiesības pret kapitālsabiedrību uz atlīdzību par valdes locekļa pienākuma pildīšanu ietilpst mantā un var būt dāvinājuma priekšmets, uz kuru kreditors drīkst vērst piedziņu CL 1927.panta kārtībā. Atbilstoši vispārīgajam principam (Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļa) minēto apstākļu (ka atlīdzība bijusi noteikta un ka valdes loceklis no tās atteicies) pierādīšanas nasta ir prasītājam (kreditoram).
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.8.apakšpunkts, kas liedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu par saimniecisko darbību minēto noteikumu 2.pielikumā minētajā nozarē, neliedz uzņēmumam pretendēt uz atbalstu nozarē, kurā bija noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kuru skāra Covid-19 krīze, turklāt neatkarīgi no tā, vai uzņēmums papildus veica (bija deklarējis) saimniecisko darbību vēl kādā nozarē.
MK noteikumu Nr.709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” 3.punktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 16.marta) un MK noteikumu Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” 3.1.apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2021.gada 8.aprīļa līdz 2021.gada 17.decembrim) iekļautais kritērijs – saimnieciskās darbības ierobežojumi – nav saprotams šauri un vienīgi kā tiesību aktos tieši noteikts ierobežojums atbalsta prasītāja saimnieciskās darbības veidam. Ar tiesību aktos noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, jāsaprot arī cita veida saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas tieši vai netieši jeb pastarpināti var ierobežot atbalsta prasītāja saimniecisko darbību. Šādā gadījumā ir secīgi novērtējama šo ierobežojumu saistība ar atbalsta prasītāja ieņēmumu kritumu. Citi normatīvie akti, kuros noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, neregulē atbalsta piešķiršanu, bet gan nosaka ierobežojumus, kuri ir ņemami vērā, novērtējot atbilstību atbalstam izvirzītajiem kritērijiem.
