Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2025.gada 20.novembrī galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus deviņos likumos, kas no 2027.gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā, informē Saeima.

Paredzēts, ka izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.

Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027.gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.

Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski 5 gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par 6 mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos 2 mēnešus. Savukārt personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas 2 mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.

Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10–20%, izlīdzinot starp dienestiem, tajā skaitā par 5%, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tajā skaitā atbalsta funkciju veicējiem.

Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc 5 gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā, norādīts grozījumu anotācijās.

Grozījumi saistīti ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo 3 gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Lai grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā, grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā, grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un grozījumi Militārā dienesta likumā stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimā.