Lai palielinātu mediju īpašumtiesību un finansējuma caurskatāmību, precizētu reģistrācijas kārtību un ieviestu Eiropas Savienības regulējumu mediju plurālisma aizsardzībai, sagatavoti grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas būtiski ietekmē visu veidu medijus – drukātos, elektroniskos un tiešsaistes medijus.

Ar grozījumiem likuma 2.pantā precizēts masu informācijas līdzekļu jēdziens, skaidri nosakot, ka par medijiem uzskatāmi arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālie ieraksti un informācijas aģentūru paziņojumi, savukārt interneta vietni iespējams reģistrēt kā masu informācijas līdzekli.

Jaunais 2.¹pants ievieš vienotu terminoloģiju atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktam, tostarp jēdzienus “mediju pakalpojumu sniedzējs”, “tiešsaistes platforma”, “mediju tirgus koncentrācija”, “patiesais labuma guvējs” un “valsts reklāma”, kas turpmāk piemērojami visiem medijiem neatkarīgi no to veida.

Jauni informācijas atklāšanas pienākumi

Saskaņā ar jauno 5.¹pantu mediju pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums padarīt sabiedrībai viegli pieejamu informāciju par sevi, tostarp par īpašumtiesībām un finansējumu, publicējot to savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai programmā.

Papildus likuma 9.panta 8.daļa nosaka, ka mediju pakalpojumu sniedzējiem katru gadu līdz 1.jūlijam Uzņēmumu reģistram (UR) jāiesniedz pārskats par:

• saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai;
• reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm.

Šī informācija tiks iekļauta medija reģistrācijas lietas publiskajā daļā.

Obligāta reģistrācija

Ar grozījumiem likuma 8.pantā noteikts, ka visiem masu informācijas līdzekļiem reģistrācija ir obligāta, tostarp arī tiem, kas dibināti ārvalstīs, bet darbojas Latvijā. Reģistrācija jāveic 14 dienu laikā no darbības uzsākšanas.

Savukārt 9.¹pants nosaka pienākumu pieteikt visas izmaiņas iepriekš reģistrētajā informācijā, kā arī darbības izbeigšanu. Par noteikumu neievērošanu UR var pieņemt lēmumu par medija izslēgšanu no reģistra.

Citas izmaiņas

Jaunais 10.²pants paredz pastiprinātu pienākumu atklāt patiesos labuma guvējus, īpaši gadījumos, kad mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiska persona vai juridisks veidojums. Bez šādas informācijas mediju reģistrācija nebūs iespējama.

Likums papildināts ar 4.¹nodaļu, kas nosaka jaunu regulējumu mediju tirgus koncentrāciju uzraudzībai. Atbilstoši 26.²pantam par darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu vai redakcionālo neatkarību, mediju pakalpojumu sniedzējiem obligāti jāziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vismaz 14 dienas pirms darījuma noslēgšanas.

Esošajiem medijiem noteikts pārejas periods. Pārejas noteikumi paredz, ka:

• esošajiem medijiem līdz 2026.gada 1.jūlijam jāapstiprina darbības turpināšana reģistrā;
• pienākumi par publiskā finansējuma atklāšanu tiks piemēroti, sākot ar 2027.gadu;
• mediju tirgus koncentrācijas regulējums būs piemērojams no 2026.gada 1.novembra.