Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem 10–15 – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21.gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam. Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: “Swedbank” POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, 2025.gadā sākumā bija tikai 22% no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati. Pirms pieciem gadiem tie bija 36%, bet 2017.gada sākumā – pat 42%. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.

Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Digitālie pirkumi – izplatītāki un apjomīgāki

2025.gada pirmajā pusgadā digitālo norēķinu apgrozījums ar tā sauktajiem e-makiem (“Apple Pay”, “Google Pay” u. tml.) Latvijā pārsniedza 1 miljardu eiro, kas ir par 20% vairāk, nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina “Swedbank” statistika. Gada laikā ir pieaugusi arī vidējā viena maksājuma summa, izmantojot e-makus no 16,3 eiro pērn līdz 17,4 eiro šogad. Cilvēki aktīvāk iepērkas tiešsaistē un katra pirkuma vidējais apjoms pieaug katru gadu – ja pērn pirmajā pusgadā e-maku norēķinu apgrozījums tiešsaistē bija 355 miljoni eiro, šogad tie bija jau 448 miljoni eiro jeb par 26% vairāk. Būtisks apgrozījuma kāpums (+ 17%) bijis arī ar e-maku norēķiniem POS termināļos.

Arī ar maksājumu kartēm cilvēki norēķinās lielākā apjomā un iegādājas vērtīgākus pirkumus – vidējais darījumu skaits  vienam cilvēkam gada laikā ir pieaudzis par 12%, bet apgrozījums kāpis par 14%. Tieši pretēja ir statistika par tirgotāju skaidras naudas iemaksām bankomātos – “Swedbank” tīklā šī gada pirmajos sešos mēnešos iemaksāti 168 miljoni eiro, bet pērn analoģiskā laika periodā tie bija teju 180 miljoni eiro.

Tendenču pārzināšana palīdz veidot ilgtermiņa saikni ar klientiem

Cilvēku ikdienas paradumu maiņa motivē tirgotājus un bankas piedāvāt jaunus risinājumus norēķinu veikšanai. Tādi inovatīvi norēķinu produkti kā, piemēram, “Mastercard Click to Pay” izriet no svarīgākajām tendencēm šajā jomā: straujš e-maku apgrozījuma kāpums e-komercijā, it īpaši gados jaunu cilvēku auditorijā; pieaugošs darījumu apjoms tiešsaistē (vidējā darījumu vērtība kopš 2020.gada ir divkāršojusies); kā arī gadu no gada pieaugoša maksājuma karšu popularitāte.

Mūsu pieredze rāda, ka norēķinu ērtums un drošība ir viens no pircēju ilgtermiņa piesaistes veidiem. Tāpēc cilvēku ikdienas vajadzību un tendenču pārzināšana, kā arī tehnoloģisko iespēju nodrošināšana maksājumu jomā, nav mazāk būtiska kā trāpīgs un savlaicīgs preču vai pakalpojumu mārketings.