2025.gada 12.septembrī Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi nolēma līdz 2026.gada 15.martam pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Sankciju sarakstā saglabāti 2529 subjekti – 1894 fiziskas un 635 juridiskas personas. Kopumā sankcijas pret Krieviju netiek vājinātas, informē Ārlietu ministrija.

Virkne Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas, Ukrainas,  Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Katra sankciju režīma regulārā pārskata (sankciju pret Krieviju gadījumā ik pēc 6 mēnešiem) ietvaros ES Padomes Juridiskais dienests sniedz savu vērtējumu par sankcionēto personu pierādījumu juridisko pamatojumu un ES Padome savās diskusijās rūpīgi izvērtē un pieņem atbilstošu lēmumu par sankciju pagarināšanu.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs “individuālo” ES sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju – no sankciju saraksta netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju.

ES sankcijas pret Krieviju – kopš 2014.gada

Atbilstoši regulai 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība kopš 2014.gada ES individuālās sankcijas tiek piemērotas fiziskām un juridiskām personām. Starp ES sankcijām pakļautām personām ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kuri atbalsta Kremļa agresīvo politiku.

Pret Krieviju noteiktās ES sankcijas (gan sektorālās, gan individuālās) ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem. Lai to izdarītu, nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība. Ja ES dalībvalstis noteiktajā termiņā nepanāktu vienošanos, tad sankciju režīms netiktu pagarinātas un beigtu darboties attiecībā uz visām sankciju sarakstā iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Par individuālo sankciju pagarinājumu dalībvalstīm bija jāvienojas līdz 2025.gada 15.septembrim. 

Latvijas nostāja

Latvijas nostāja balstīta gan uz Saeimas 2022.gada 24.februāra un 21.aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta (MK) lēmumiem, kas pārapstiprināti ar MK 2025.gada 2.septembra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Kategoriski iestājamies pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta.

Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija, tāpat kā līdz šim, nepiedāvāja vai neiestājās par sankciju atcelšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības. Gluži pretēji – Latvija vienmēr ir iestājusies par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā papildus fiziskas un juridiskas personas, “ēnu flotes” kuģus u. c., lai sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.

Sarunas par sankciju pagarināšanu vienmēr notiek slēgtā formātā.