Piedāvājam janvāra “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – atliktais maksājums

Dažādu uzņēmumu klienti ir iecienījuši “pērc tagad, maksā vēlāk” norēķinu risinājumu. Šie maksājumi kādu laiku bija nosacītā pelēkajā zonā, tomēr tagad tam darīts gals. No 2026.gada 20.novembra atliktie maksājumi Latvijā un visā Eiropas Savienībā (ES) tiks pilnvērtīgi pakļauti patērētāju kreditēšanas regulējumam. Kas mainīsies, un kā sagatavoties jaunajām prasībām? To publikācijā “Atliktie maksājumi kļūs par kredītiem” (iBizness.lv, 05.01.2026.) skaidro Armands Onzuls.

“Šobrīd Latvijā atliktā maksājuma risinājumi tiek vērtēti pēc darījuma būtības. Proti, ja patērētājam faktiski tiek piešķirts finansējums un par to tiek prasīti procenti vai citi maksājumi, to regulē patērētāju kreditēšanas tiesību akti un ir nepieciešama Patērētāju tiesību aizsardzības centra licence. Tomēr jau pašlaik pastāv vairāki izņēmumi – prasības neattiecas uz bezprocentu vienošanām par atliktu samaksu, uz īstermiņa kredītiem (līdz 3 mēnešiem) ar nenozīmīgiem papildu maksājumiem, kā arī uz situācijām, kad uzņēmums savu preci vai pakalpojumu pats piedāvā atlikta maksājuma veidā,” norāda autors. “Tomēr 2023.gadā pieņemtā direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem fundamentāli maina spēles noteikumus tirgotājiem, patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem.”

Runājot par to, kas mainīsies, A. Onzuls skaidro: “Galvenā konceptuālā pārmaiņa ir pavisam skaidra – atliktais maksājums vairs netiek vērtēts tikai kā ērtāks norēķinu veids, bet noteiktos apstākļos tiks kvalificēts kā patērētāju kredīts – arī tad, ja par to netiek piemērota formāla procentu likme.”

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri piedāvā atliktā maksājuma vai tam līdzīgus risinājumus, būs jāievēro līdzvērtīgas pamatprasības kā tradicionālajiem kredītdevējiem.

“Līdz ar regulējuma paplašināšanu vairs nepietiks ar pieņēmumu, ka atliktais maksājums ir tikai maksājumu veids, – būs jāspēj skaidri identificēt, kāda ir uzņēmuma loma konkrētajā darījumā un kādi pienākumi no tās izriet,” norāda eksperts.

2.vieta – miljonu sods

Konkurences padome (KP) 2025.gada 31.oktobrī pieņēma pirmo lēmumu par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumu. Sodu par aizlieguma lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumos veikt vienpusējus grozījumus pārkāpumu saņēma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MAXIMA Latvija”. Kā izpaudās pārkāpums, un ko no tā var mācīties? To publikācijā “Par negodīgu tirdzniecības praksi “Maxima” maksā miljonus” (iBizness.lv, 14.01.2026.) apskata Elīza Marija Roshofa un Jānis Sarāns-Reneslācis.

KP secināja, ka “Maxima” pārkāpums izpaudās kā vienpusēja preču iepirkuma cenu noteikšana vairākiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem teju 3 gadu garumā.

“NTPAL mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem,” norāda autori. “Likums attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājiem, nepārtikas preču mazumtirgotājiem un pircējiem, proti:

• fiziskām vai juridiskām personām vai šādu personu apvienībām neatkarīgi no vietas, kurā tās veic saimniecisko darbību, ja to pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 milj. eiro, vai
• ES esošu iestādi, kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces.”

Attiecīgi “Maxima” un citi mazumtirdzniecības tīkli Latvijā (piemēram, “Rimi” vai “Lidl”) ir uzskatāmi par pircējiem NTPAL izpratnē.

Lai ievērotu likuma normas:

• “Pircējiem savā rīcībā ir jāvadās pēc godprātības un labticības principiem.
• Ieteicams savlaicīgi reaģēt uz piegādātāju ziņām un pieprasījumiem par cenu maiņu (saskaņā ar starp pusēm noslēgto līgumu nosacījumiem).
• Sarunās par iepirkuma cenām būt pēc iespējas objektīviem, balstīties uz skaidriem kritērijiem, kā arī pienācīgi pamatot atteikumus par cenu nepalielināšanu vai ierosinājumus cenu samazināšanai,” uzsver E. M. Roshofa un J. Sarāns-Reneslācis.

3.vieta – dzīvojamo māju pārvaldīšana

Līdz ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī jaunievedumiem Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā aktualizējušies jautājumi par pārvaldīšanu. Kādas ir aktualitātes dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā? To publikācijā “Kas mainās dzīvojamo māju pārvaldīšanā” (iBizness.lv, 28.01.2026.) skaidro Agate Dērveniece.

Autore norāda: “Vispirms jāatgādina par vienu no būtiskākajiem jaunievedumiem jeb principu “parāds seko dzīvoklim”. Tas stājies spēkā 2026.gada 1.janvārī un nozīmē, ka, iegādājoties vai saņemot dāvanā dzīvokli ar parādiem, tostarp nesamaksātiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas rēķiniem, jaunais īpašnieks piekrīt tos segt.”

Izmaiņas skārušas arī dzīvokļu īpašnieku kopības. “Jānorāda, ka turpmāk saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.³panta 2.daļu dzīvokļu īpašnieku kopībai būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam, ja tās ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā pārsniedz 2 minimālās mēnešalgas. Vēl šī panta 9.daļā ir uzsvērts, ka darījuma attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai.”

Ir arī citas izmaiņas, kas aktuālas kā dzīvokļu īpašniekiem, tā dzīvokļu īpašnieku kopībām.

“Kopumā atzinīgi vērtējamas likumdevēja ieguldītās pūles sakārtot dzīvojamo māju pārvaldīšanas aktuālos jautājumus. Tomēr vēl aizvien līdz galam nav atrisināts jautājums, kā efektīvi risināt situācijas, kad parādnieku dēļ daudzdzīvokļu mājās pārvaldnieks ir spiests regulāri segt iztrūkstošo daļu no saviem līdzekļiem, norēķinoties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem,” norāda A. Dērveniece.