Piedāvājam novembra “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – “Lidl” sods

Vācijā dibinātais starptautiskais veikalu tīkls “Lidl” atkārtoti nokļuvis uzmanības centrā pēc Francijas apelācijas tiesas 2025.gada 4.jūlija sprieduma. Tiesa pieņēma plaši apspriestu spriedumu, nosakot, ka mazumtirdzniecības veikalu tīklam “Lidl” kā kompensācija konkurentam, Francijas veikalu tīklam “Intermarché”, jāmaksā 43 milj. eiro. Kompensācija saistīta ar “Lidl” negodīgu konkurenci un patērētājus maldinošu komercpraksi. Par ko bija strīds un kāda ir situācija Latvijā? To publikācijā “Par negodīgu konkurenci “Lidl” jāmaksā miljoni” (iBizness.lv, 05.11.2025.), kas novembrī bijusi lasītāko rakstu TOP 3 1.vietā, stāsta Marta Vitkovska.

Mazumtirgotāju strīds ir saistīts ar vairāku gadu laikā televīzijā pārraidītām reklāmām, kurās “Lidl” piedāvājis akcijas preces par īpaši pievilcīgām cenām. Tomēr izrādījies, ka daudzi no reklamētajiem produktiem nemaz nav bijuši pieejami visos vairāk nekā 1500 “Lidl” veikalos Francijā. Šāda rīcība tieši pārkāpj Francijas likumu.

“Tiesa skaidroja, ka 43 milj. eiro kompensācija tika piešķirta, lai aizsargātu “Intermarché” tiesības un atlīdzinātu tam nodarītos zaudējumus. Tā uzsvēra, ka “Lidl” reklāmām bija spēcīga, lojalitāti veicinoša ietekme uz patērētājiem, kas “Intermarché” radīja nepieciešamību būtiski palielināt savas reklāmas kampaņas izmaksas, lai atgūtu zaudētos un noturētu esošos klientus. Lai gan “Lidl” reklāmas bija efektīvas, tās tika atzītas par nelikumīgām. Līdz ar to šis reklāmas paņēmiens sniedza “Lidl” nepamatotas priekšrocības tirgū, jo “Intermarché” likumīgi nedrīkstēja rīkoties līdzīgā veidā,” norāda M. Vitkovska, piebilstot, ka “Lidl” tika uzlikti arī turpmāki reklāmas ierobežojumi.

Autore atklāj, ka arī Latvijā aktualizējušies negodprātīgas konkurences jautājumi. “Latvijā negodprātīgas konkurences jautājumu aktualizējusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Maxima Latvija” vēršanās tiesā pret konkurentu SIA “Lidl Latvija” par apzinātu patērētāju maldināšanu un “Maxima” preču zīmju prettiesisku izmantošanu. Strīds saistīts ar “Lidl Latvija” reklāmas kampaņu “Skaidrs, ka nopirkšu lētāko”, kura tika īstenota 2025.gada jūnijā un jūlijā. Tajā tika salīdzinātas cenas precēm, kuras iespējams iegādāties abos veikalos.”

“Gan Latvijas, gan Francijas piemēri apliecina, ka maldinošas reklāmas var radīt ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī patērētāju uzticības mazināšanos. Maldinošas reklāmas apdraud godīgu konkurenci, kā arī grauj uzticību kopējam tirgum, radot risku, ka patiesi izdevīgi piedāvājumi var tikt uztverti ar aizdomām,” uzsver M. Vitkovska.

2.vieta – kiberdrošības dokumentācija

Kiberdrošība kļuvusi par būtisku uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Uzņēmumā jānodrošina atbilstība gan nacionālajiem normatīvajiem aktiem, gan direktīvai par augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Publikācijā “Kiberdrošības dokumentācija uzņēmumā – ko prasa likums?” (iBizness.lv, 06.11.2025.) Paula Kellija skaidro, kādai kiberdrošības dokumentācijai jābūt uzņēmumā.

Autore uzsver: “Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.397 “Minimālās kiberdrošības prasības” prasībām ikvienam Nacionālā kiberdrošības likuma subjektam ir jāizstrādā un jāuztur:

• kiberdrošības politika;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un informācijas sistēmu katalogs;
• kiberrisku pārvaldības un IKT darbības nepārtrauktības plāns;
• kiberincidentu žurnāls.”

“Subjekts var izvēlēties, vai kiberdrošības pārvaldības dokumentus veidot kā vienu kopīgu dokumentu vai vairāku savstarpēji saistītu dokumentu kopumu. Ir jānodrošina, ka šiem dokumentiem drīkst piekļūt tikai tās personas, kuru darba pienākumi vai ārpakalpojuma uzdevumi to paredz, piemēram, kiberdrošības pārvaldnieks vai IKT speciālists,” atklāj P. Kellija. “Ierobežota piekļuve ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu dokumentu konfidencialitāti un aizsargātu to integritāti. Dokumentiem ir jābūt pieejamiem arī elektroniskā formā. Subjektam ir jānodrošina, ka to kopijas tiek glabātas atsevišķi no oriģināliem, lai novērstu informācijas zudumu gadījumā, ja oriģināls tiek bojāts vai pazūd.”

Autore uzsver: “Kiberdrošības pārvaldība un dokumentācija mūsdienās nav tikai juridiska formalitāte – tas ir uzņēmuma drošības un reputācijas jautājums. Strukturēta kiberdrošības dokumentācija ir ne tikai aizsardzības instruments, bet arī vadības rīks, kas palīdz laikus identificēt apdraudējumus, reaģēt uz tiem un saglabāt klientu uzticību.”

3.vieta – uzņēmumu likvidācija

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi Komerclikuma (KL) 332.pantā par uzņēmumu likvidāciju. Kādas izmaiņas ieviestas likvidācijas procesā, un kā tās ietekmēs uzņēmumus? To publikācijā “Izmaiņas uzņēmumu likvidācijas kārtībā” (iBizness.lv, 04.11.2025.) skaidro Nataļja Puriņa.

Pirmais likvidācijas posms ietver dalībnieku lēmumu un likvidatora iecelšanu, likvidatora piekrišanu un pilnvaru izsniegšanu, pieteikuma un pavaddokumentu sagatavošanu Uzņēmumu reģistram (UR), paziņojumu nosūtīšanu valsts institūcijām un kreditoriem, kreditoru prasību pieteikšanas termiņa noteikšanu un likvidatora darbības un atbildības regulējumu. Savukārt, otrais posms ietver – atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanu un apstiprināšanu, visu kreditoru prasību un likvidācijas izdevumu segšanu, pieteikuma iesniegšanu UR par komersanta izslēgšanu un sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pēc UR lēmuma.

Autore stāsta: “Jaunā redakcija paredz, ka pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu, pievienojot tikai mantas sadales plānu. Slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums turpmāk UR vairs nav jāiesniedz.”

“Grozījumi KL nedaudz atvieglo administratīvo slogu, taču būtiski rūpīgi ievērot likvidācijas soļus, īpaši nodokļu saistību izpildi. Jaunākā tiesu prakse liek Valsts ieņēmumu dienestam būt vērīgākam, tāpēc uzņēmumiem jābūt īpaši uzmanīgiem, veicot nodokļu nomaksu un sagatavojot nepieciešamos dokumentus. Likvidācijas process prasa rūpīgu plānošanu un atbildīgu pieeju, lai izvairītos no nevajadzīgiem riskiem un nodrošinātu likumīgu uzņēmuma darbības izbeigšanu,” uzsver N. Puriņa.