Piedāvājam decembra “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – MI informācijas pārvaldībā

Digitālā darba pasaule pēdējo gadu laikā ir mainījusies līdz nepazīšanai – mākoņpakalpojumi, sadarbības platformas un nepārtraukta informācijas plūsma ir kļuvusi par ikdienu. Tomēr aiz tehnoloģiskās ērtības slēpjas arī jauns izaicinājums – pārāk daudz datu un pārāk maz laika, lai tos apstrādātu. Tāpēc var izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus, kas palīdz pārvaldīt informācijas plūsmu, veidot kopsavilkumus un atvieglo ikdienu. Par risinājumiem publikācijā “MI informācijas pārvaldībā” (iBizness.lv, 29.12.2025.), kas decembrī bijusi lasītāko rakstu TOP 3 1.vietā, stāsta Katrīna Kalniņa.

Autore apskata “Microsoft 365 Copilot”, kas ir MI rīks satura gudrākai veidošanai. “Pieredze liecina, ka interese par MI integrāciju ikdienā plaši pielietotajos risinājumos pieaug, jo mērķis ir maksimāli mazināt manuālo darbu, veidojot “Excel” tabulas, “Teams” sarunu un “Outlook” e-pastu kopsavilkumus vai “PowerPoint” prezentācijas. Laiks ir nauda, un tā ir šodienas lielākā biznesa vērtība,” atzīst K. Kalniņa.

Runājot par labumu uzņēmumiem, kuros ieviests šis rīks, autore uzsver: “Praktiskie ieguvumi, ieviešot “Copilot” ir:

• laika ekonomija. Mazāk laika jāpatērē e-pastiem, kopsavilkumiem un datu apstrādei;
• vienota komunikācija. Teksti un prezentācijas kļūst strukturētākas un profesionālākas;
• zināšanu pārvaldība. Darbinieki vieglāk piekļūst informācijai, kas citkārt būtu “pazudusi” e-pastos;
• fokuss uz lēmumiem. Samazinot rutīnas darbu apjomu, vairāk laika atliek analīzei un radošām idejām.”

Viņa norāda, ka šo rīku var izmantot ne tikai finanšu nozarē, bet arī ražošanā, izglītības iestādēs un publiskajā sektorā.

“Tieši mijiedarbība starp cilvēku un tehnoloģiju nosaka, cik veiksmīgi uzņēmums spēs izmantot rīku kā produktivitātes palīgu, nevis tikai kā jaunu funkciju,” ir pārliecināta K. Kalniņa.

2.vieta – dzeramnauda

Mūsdienās ir saglabājies paradums par labi paveiktu darbu izteikt komplimentu dzeramnaudas veidā. Tā ir neformāli iesakņojusies tradīcija, ar kuru klients novērtē profesionālu attieksmi, īpašu viesmīlību un kvalitatīvu apkalpošanu. Kā likums definē dzeramnaudu? Šo jautājumu publikācijā “Dzeramnauda – ienākums vai dāvana?” (iBizness.lv, 29.12.2025.) pēta Madlena Drozdova un Pauls Ančs.

Autori norāda: “No līgumu klasifikācijas viedokļa dzeramnaudas došana būtu uzskatāma par dāvinājumu atlīdzības nozīmē, jo izpildās Civillikuma (CL) 1912. un 1933.panta kritēriji, proti, 1912.pants noteic, ka “dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.” 

Savukārt 1933.pants noteic, ka “ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pielaižama.””

“Atlīdzības nozīme izpaužas apstāklī, ka dzeramnauda tiek dota pēc pakalpojuma saņemšanas (piemēram, pēc ēdināšanas pakalpojuma restorānā), turklāt tās apmērs mēdz tieši korelēt ar pakalpojuma kvalitāti pakalpojuma saņēmēja uztverē,” norāda eksperti. “Tāpat ēdināšanas uzņēmumos ir prakse dzeramnaudu apkopot un maiņas beigās sadalīt starp zāles un virtuves darbiniekiem.”

“Vēl jāpiebilst, ka dzeramnauda neietilpst patērētāju tiesību tvērumā, jo tā tiek dota nevis pakalpojuma sniedzējam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē (piemēram, uzņēmumam, kas pārvalda restorānu), bet gan pakalpojuma faktiskajam izpildītājam,” atklāj M. Drozdova un P. Ančs.

Dzeramnauda nav garantēts maksājums, un klientam nav nekādas saistības to sniegt. Tāpēc rodas jautājums – vai to var uzskatīt par uzņēmuma vai fiziskās personas ienākumu?

Ja dzeramnaudu klients atstāj pēc savas iniciatīvas, bet tā tiek pārskaitīta caur uzņēmuma kontu, dzeramnauda “var tikt interpretēta kā maksa par apkalpošanu, taču tā kļūst par uzņēmuma ieņēmumu, kas ietilpst apgrozījumā un tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli”.

Vēl cita aina iezīmējas, ja dzeramnauda tiek saņemta caur starpnieku. “Šādā gadījumā klients maksā tieši dzeramnaudas saņēmējam, starpnieks tikai tehniski nodrošina transakcijas pārvadi, savukārt uzņēmums, kurā darbinieks strādā, nav naudas saņēmējs un nevar to uzskaitīt kā savus līdzekļus. Tieši tāpēc šāds maksājums nezaudē savu civiltiesisko dāvinājuma raksturu, tomēr kļūst par fiziskās personas apliekamo ienākumu,” skaidro autori.

“Trešais un visbiežākais modelis ir dzeramnauda, kas samaksāta skaidrā naudā tieši dzeramnaudas saņēmējam,” stāsta M. Drozdova un P. Ančs. “Šajā gadījumā nav iesaistīts ne uzņēmums, ne starpnieks. Klients sniedz materiālu pateicību tieši tam, kurš viņu apkalpojis. Tāpat kā iepriekšējā situācijā, šī pateicība dāvinājuma formā kvalificējas kā dāvinājums ar atlīdzības raksturu un līdz ar to ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.”

3.vieta – finanšu prognoze

Finanšu prognozes ir vērtīgs vadības instruments – tās palīdz gan plānojot nākamā gada budžetu, gan izstrādājot jaunu investīciju projektu un ilgtermiņa stratēģiju. Tās ļauj noteikt stratēģiskos mērķus, piesaistīt finansējumu un efektīvi vadīt uzņēmumu mainīgos tirgus apstākļos. Kā izstrādāt reālistiskas finanšu prognozes? To publikācijā “Reālistiska finanšu prognoze” (iBizness.lv, 22.12.2025.) skaidro Arvīds Kostomārovs.

Autors uzsver, ka finanšu prognožu kvalitāti būtiski uzlabo sistemātiska pieeja, kvalitatīvi jeb uzticami dati un reālistiska risku un iespēju analīze. “Standarta pieeja ir gatavot prognozi visiem trim finanšu pārskatiem – peļņas / zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmai un bilancei. Naudas plūsmas prognoze kalpo kā papildu pārbaude pieņēmumiem, kas izdarīti par peļņu / zaudējumiem un ieguldījumiem, kā arī izmaiņām bilances posteņos, tostarp apgrozāmā kapitāla izmaiņām.”

“Lai nodrošinātu finanšu prognožu kvalitāti un noderīgumu, ieteicams ievērot šādus principus:

• jāizveido prognožu pārskatīšanas kalendārs – regulāri (piemēram, katru ceturksni) jāpārskata visi prognožu pieņēmumi, jāaktualizē dati un jāsalīdzina aprēķinātie rezultāti ar faktiskajiem;
• jānosaka atbilstošs detalizācijas līmenis – jāprognozē ieņēmumi un izmaksas, sākot no konkrētiem produktiem, tirgiem, klientu segmentiem vai projektiem, nevis piemērojot vienu pieauguma procentu, balstoties uz nozares kopējiem rādītājiem;
• jāpamato pieņēmumi – katram prognozes skaitlim jānorāda pamatojums: nozares pētījumi, konkurentu dati, statistika. Ja sagaidāms, ka nozare vidēji varētu augt par 3%, pieņēmumi par lielāku vai mazāku izaugsmi nekā konkurentiem ir jāpamato, norādot saprotamus iemeslus;
• jāveic jutīguma analīze – jātestē rezultāti, jāsimulē galvenie riski: kā mainīsies rezultāti, ja būtiskākie pieņēmumi (piemēram, cena, apgrozījums, izmaksas) mainīsies par 5–20%. Piemēram, kā mainīsies rezultāti, ja tiks novērots 15% ieņēmumu kritums un kā tas ietekmēs uzņēmuma likviditāti šādos apstākļos;
• jānodrošina regulāra komunikācija un kritiska izvērtēšana – jānoskaidro kolēģu redzējums par būtiskākajiem pieņēmumiem, ņemot vērā izmaiņas tirgū un konkurētspēju. Jānorīko atbildīgā persona, kas pārbauda prognožu pieņēmumu pamatojumu un datus,” iesaka A. Kostomārovs.

“Finanšu prognozēm jābūt pamatotām, pārbaudāmām un regulāri aktualizētām, lai tās samazinātu nepatīkamu pārsteigumu ietekmi un atbalstītu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Uzņēmumi, kas ievieš disciplinētu pieeju un regulāri pārskata prognozes, nevis sagatavo formālu dokumentu tikai budžeta apstiprināšanas vajadzībām, ilgtermiņā iegūst gan efektīvāku resursu izmantošanu, gan uzticību no investoriem un darbiniekiem,” ir pārliecināts autors.