Piedāvājam decembrī “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – e-rēķini VID

No 2026.gada 1.janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Finanšu ministrija publikācijā “Iestādes, kuru rēķini no 2026.gada 1.janvāra jāiesniedz VID” (iFinanses.lv, 29.12.2025.), kas decembrī bijusi lasītākā, ieskicē, uz kurām iestādēm šī prasība attiecas.

“Grāmatvedības likuma izpratnē budžeta iestāde ir:

• budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē – valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra;
• no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiskā persona;
• budžeta nefinansēta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē,” norāda ministrijas pārstāvji.

Finanšu ministrija skaidro – “pārbaudīt iestādes atbilstību budžeta iestādes statusam iespējams:

• Centrālās statistikas pārvaldes institucionālo sektoru klasifikatora rīkā
  csb.gov.lv/isk/lv, meklējot pēc reģistrācijas numura vai nosaukuma un pārbaudot, vai iestāde atbilst kādam no iepriekš minētajiem institucionālajiem sektoriem;
• atvērto datu portālā Data.gov.lv/dati/lv/dataset/public-persons-institutions, kolonnās “Status” un “statusDetails” pārliecinoties, vai konkrētā iestāde nav likvidēta vai reorganizēta”.

2.vieta – atvaļinājums gada nogalē

Darbinieks dodas nedēļu garā ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā no 22.decembra. Šajā periodā iekrīt svētku dienas – 24., 25. un 26.decembris. Vai atvaļinājums pagarinās par 3 darba dienām? Sanāktu, ka darbiniekam darbā jāatgriežas 31.decembrī, kas ir brīvdiena. Arī 2026.gada 1.janvāris ir brīvdiena, bet 2026.gada 2.janvāra darba diena tiek pārcelta uz 17.janvāri. Kad darbiniekam jāatgriežas darbā? Kā maksāt atvaļinājuma naudu? Uz šo jautājumu publikācijā “Atvaļinājums 2025.gada nogalē” (iFinanses.lv, 22.12.2025.) atbilde meklē Dace Koļesina.

Autore norāda – “ja darbiniekam atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, tās tiek “izņemtas” no atvaļinājuma dienu skaita. Tas nozīmē, ka atvaļinājums tiek pagarināts par šīm svētku dienām, jo darbinieks tās neizmanto kā atvaļinājuma dienas”.

Norādītajā situācijā darbiniekam darbā jāatgriežas nākamajā darba dienā pēc atvaļinājuma beigām un svētku dienu pārrēķina, kas ir 6.janvāris.

Runājot par atvaļinājuma naudas izmaksu, D. Koļesina skaidro: “Darbinieks saņem atvaļinājuma naudu par dienām, kurās viņš atrodas atvaļinājumā. Svētku dienas, kas iekrīt atvaļinājuma periodā, netiek ieskaitītas atvaļinājumā, tāpēc darbiniekam par tām atvaļinājuma nauda netiek aprēķināta.”

3.vieta – obligātā UIN deklarācija

Decembra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz publikācija “Obligātā UIN deklarācija” (iFinanses, 29.12.2025.). Publikācijā Tatjana Kļimoviča un Viktorija Volta skaidro, kādas ir būtiskākās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā deklarējamās pozīcijas.

Autores norāda, ka “uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par decembri jāiesniedz neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam ir vai nav ar UIN apliekamie objekti. Ja pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, decembra UIN deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 20.janvārim, bet nodoklis jāsamaksā līdz 23.janvārim”.

“Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka ar nodokli apliekamā bāze veidojas no sadalītās un nosacīti sadalītās peļņas. Uz ikmēneša bāzes jāvērtē ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas, kā arī, pieņemot lēmumu par peļņas sadali dividendēs, tās jādeklarē attiecīgajā taksācijas periodā (mēnesī),” atgādina autores. “Savukārt gada beigās jāvērtē papildu ar UIN apliekamie objekti:

• nedrošie debitoru parādi;
• palielināti procentu maksājumi;
• aizdevumi saistītai personai;
• transfertcenu korekcijas;
• labumi, ko nerezidents piešķir saviem pastāvīgās pārstāvniecības darbiniekiem;
• likvidācijas kvota;
• reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtība;
• aktīva vērtība, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam;
• aktīva vērtība, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam;
• hibrīdneatbilstības rezultāts.”

Īpaša uzmanība jāpievērš nedrošajiem debitoru parādiem, palielinātajiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām un citām.

Autores arī atgādina, ka ir arī citas svarīgas pozīcijas, piemēram, ar saismniecisko darbību nesaistītās izmaksas. “Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas tiek izvērtētas uz ikmēneša bāzes, attiecīgi – arī aizpildot UIN deklarāciju par decembri. Noslēdzot finanšu gadu, ir jāpārbauda, vai visas šādas izmaksas tika savlaicīgi iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē un vai uzņēmuma rīcībā ir attaisnojuma dokumenti.”

“Uzņēmuma atbildīga pieeja UIN deklarācijas sagatavošanai ne tikai veicina nodokļu saistību izpildi, bet arī stiprina uzņēmuma finanšu stabilitāti un uzticamību sadarbības partneru un valsts institūciju acīs. Pareiza izdevumu pozīciju identificēšana un savlaicīga deklarēšana ļaus izvairīties no nokavējuma naudas piemērošanas un nodrošinās uzņēmuma finanšu caurspīdīgumu,” norāda T. Kļimoviča un V. Volta.