Turpmāk koku varēs plaši izmantot arī augstākas ugunsnoturības pakāpes būvēs, ja tiks nodrošinātas atbilstošas ugunsdrošības sistēmas, to paredz 2025.gada 9.decemrbī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz šim koks kā galvenais nesošais konstrukciju materiāls bija atļauts tikai zemākas ugunsnoturības pakāpes ēkām. Piemēram, dzīvojamām ēkām, birojiem un publiskajām ēkām tas bija pieļaujams līdz 18 metru pēdējā stāva grīdas augstumam un līdz 2000 kvadrātmetru platībai. Ražošanas un noliktavu ēkām koka nesošās konstrukcijas bija atļautas tikai līdz 8 metru pēdējā stāva grīdas augstumam un 2000 kvadrātmetru platībai, savukārt slimnīcās, pansionātos, sociālajās ēkās, skolās un bērnudārzos koka izmantošana bija vēl stingrāk ierobežota: tikai līdz 8 metru augstumam un 800 kvadrātmetru platībai. Turpmāk, ja tiks paredzēti atbilstoši drošības risinājumi, piemēram, automātiskā ugunsdzēsības jeb sprinkleru sistēma vai ugunsdroši aizsargsegumi nesošajām konstrukcijām un dūmaizsargātas kāpņu telpas, koku varēs izmantot arī daudzstāvu un liela apjoma ēkās. Līdz ar to jaunie noteikumi saglabā līdzsvaru starp plašāku koka izmantošanu būvniecībā un ēku ugunsdrošību.

Paredzēts, ka ar noteikumu spēkā stāšanos 2026.gada 1.janvārī daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, skolas, slimnīcas u.c. līdzīga lietojuma būves varēs būvēt līdz pēdējā stāva grīdas līmenim 28 metru augstumā – tas ir aptuveni deviņi stāvi – un ar ugunsdrošības nodalījuma platību līdz 2500 kvadrātmetriem. Publiskās ēkas, piemēram, biroju, kultūras, sporta vai tirdzniecības ēkas, arī varēs būvēt līdz 28 metru augstumam, bet ar ugunsdrošības nodalījuma platību līdz 5000 kvadrātmetriem, savukārt ražošanas un noliktavu ēkas, kur ugunsslodze ir zemāka, drīkstēs būvēt līdz pat 10 000 kvadrātmetriem lielas.

Grozījumi paredz arī vairākus precizējumus, kuru mērķis ir novērst neskaidras un dublējošas normas. Lai nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju projektēšanā, tiek precizēti nosacījumi par ārsienu siltumizolācijas materiāliem un ugunsdrošo atdalošo joslu izvietošanu. Tiek svītrotas novecojušu standartu atsauces un dublējošas prasības par ugunsdzēsības ūdensapgādi, jo šie jautājumi ir atrunāti citos normatīvajos aktos.

Tāpat paredzēts samērīgāks regulējums mazāka mēroga ēkām, piemēram, vienģimeņu māju iekšējām kāpnēm vairs netiks piemērotas tādas pašas ugunsizturības prasības kā publiskām evakuācijas kāpnēm.

Pārbūvju gadījumos tiek paredzēta iespēja saglabāt esošās pārseguma konstrukcijas, ja ugunsdrošība tiek panākta ar citiem risinājumiem, piemēram, ugunsdrošiem aizsargsegumiem vai apšuvumiem. Tas nozīmē, ka ēkās ar koka vai jaukta tipa pārsegumiem vairs nebūs obligāti jāizbūvē jauns betona pārsegums, ja līdzvērtīgu drošības līmeni iespējams panākt ar mūsdienīgiem materiāliem un tehniskajiem risinājumiem.