Plānotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā nosaka vinješu jeb likmju izmaiņas, kuru mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un autoceļiem. Likmju paaugstināšana nodrošinās taisnīgāku līdzdalību infrastruktūras izmaksu segšanā – jo lielāka transportlīdzekļa radītā slodze uz autoceļiem, jo lielāks maksājums. Gandrīz puse ieņēmumu no autoceļu lietošanas nodevas ir no ārvalstu pārvadātājiem – Latviju šķērsojošām tranzītkravām. Ieņēmumi no nodevas tiek novirzīti tikai vienam mērķim – valsts galveno autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, informē Satiksmes ministrija.

Latvijā 2022.gadā ieviestie grozījumi likumā – likmju paaugstināšana un maksas ceļu pārklājuma paplašināšana – atbilst Eiropas Komisijas nostādnēm par auto ceļu lietotāja maksas principu – maksā ceļa lietotājs, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumiem par taisnīgu ceļu uzturēšanas finansēšanu.

Autoceļu lietošanas nodevas iegāde ir obligāta kravas auto sākot no 3000 kilogramiem, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss – pārvietojoties pa Eiropas nozīmes autoceļiem (TEN-T) un likumā noteiktajiem autoceļu posmiem robežšķersošanas vietās un ostu tuvumā.

Vinjetes, tāpat kā tagad, nebūs nepieciešamas kravas auto, kas minētos autoceļus neizmanto, piemēram, zemnieku saimniecībām, kas pārvadā kravas savas saimniecības ietvaros vai tuvākā apkārtnē, vinjetes nav jāiegādājas.

Tāpat vinjetes nebūs nepieciešamas arī auto, kas smagāki par 3000 kilogramiem, bet nav reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Tāpat kā līdz šim, ražas laikā nodeva nebūs jāmaksā zemniekiem, veicot spēkratu reģistrāciju Lauku atbalsta dienestā.

Arī kravas auto, kuru pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, piemēram, “Citroen Berlingo”, “Opel Combo”, “Renault Partner” u.c. vinjetes, tā pat kā tagad, nebūs nepieciešamas. Pašreiz Latvijā reģistrēti aptuveni 45 tūkst. tādu transportlīdzekļu.

Likumā plānotas izmaiņas arī autoceļu sarakstā – paplašināts tvērums, lai novērstu iespēju izvairīties no nodevas maksājuma, lai tranzītpārvadātāji apzināti neizvēlētos maršrutus, kas šobrīd atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Tādējādi arī atslogojot reģionālos autoceļus, kuri tehniski nav paredzēti kravu pārvadāšanai. Nodeva tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tāpat grozījumi paredz arī iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionāliem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.

Likmju izmaiņās piemērots princips arī attiecībā uz radīto izmešu daudzumu, tas ir, jo lielāks izmešu daudzums, jo likme augstāka. Vienlaikus izmaiņas paredz “nulles” likmi bezemisiju transportlīdzekļiem.

Normatīvais regulējums nosaka, ka ieņēmumi no nodevas tiek novirzīti tikai vienam mērķim – valsts galveno autoceļu būvniecībai un uzturēšanai.

Latvijā un Igaunijā vidējās nodevas likmes ir aptuveni vienādas, savukārt Lietuvā tās ir augstākas.

Ņemot vērā dažādās vajadzības, vinjetes ir iespējams iegādāties uz dažādiem laika periodiem – dienu, nedēļu, mēnesi, 9 mēnešiem un gadu, izvērtējot, cik bieži ar konkrēto auto ir nepieciešams braukt. Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda.

Likuma grozījumi pieņemti 2025.gada 3.decembrī kopā ar citiem budžeta paketes likumu grozījumiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra.