2025.gada 31.oktobrī Konkurences padome pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MAXIMA Latvija”  īstenojusi negodīgu tirdzniecības praksi tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, informē Konkurences padome.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “MAXIMA Latvija” izmantojusi savu tirgus varu, negodprātīgi pārkāpjot aizliegumu vienpusēji grozīt preču iepirkuma cenas. Par minēto pārkāpumu sabiedrībai piemērots sods 1 872 805 eiro apmērā.

Pārkāpuma būtība

Konkrences padome (KP) pārkāpuma lietu pret SIA “MAXIMA Latvija” ierosināja 2024.gada 25.jūlijā, savukārt pārkāpumu periods lietā aptver gandrīz 3 gadus  – no 2021.gada 1.novembra līdz 2024.gada 7.augustam.

Veicot izpēti lietā, KP konstatēja, ka piegādātājiem trūkst alternatīvu noieta kanālu, un sadarbība ar SIA “MAXIMA Latvija” ir būtiska viņu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas norāda uz ekonomisku atkarību no šī mazumtirgotāja. Saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NTPAL), SIA “MAXIMA Latvija” tiek uzskatīta par pircēju ar tirgus varu, jo tās apgrozījums pārsniedz likumā noteikto slieksni – 2024.gadā uzņēmuma tirgus daļa sasniedza 28%.

Arī apstāklis, ka kopumā mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir augsti koncentrēts – aptuveni 60% ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus kontrolē trīs lielākie tirgus dalībnieki, tajā skaitā SIA “MAXIMA Latvija”, pastiprina piegādātāju atkarību no lielajiem mazumtirgotājiem, tādējādi piegādātāju “piekrišana” mazumtirgotāja noteiktajiem nosacījumiem bieži vien nav brīva izvēle, bet gan nepieciešamība, lai izvairītos no negatīvām sekām to saimnieciskajai darbībai.

Konkurences padomes secinājumi

KP lietā secinājusi, ka SIA “MAXIMA Latvija” ilgstoši – no 2021.gada 1.novembra līdz 2024.gada 7.augustam – un sistemātiski izmantojusi savu tirgus varu, lai vienpusēji noteiktu un grozītu preču iepirkuma cenas, izmantojot spiedienu pret piegādātājiem ar mērķi panākt sev vēlamās iepirkuma cenas. Vienlaikus konstatēts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netiek nodots gala patērētājiem, proti, mazumtirdzniecības cenas netiek samazinātas proporcionāli piegādātāju iepirkuma cenu samazinājumam, līdz ar to samazināto iepirkuma cenu ieguvums paliek SIA “MAXIMA Latvija” rīcībā, nenovirzot to patērētājiem.

Spiediens pret piegādātājiem īstenots, izmantojot pušu nelīdzsvarotās attiecības, piemēram, ilgstoši neapstiprinot piegādātāju preču iepirkuma cenas, apstrīdot piegādātāju cenu paaugstināšanas vai pieprasot sev vēlamās cenas ultimāta formātā.

Lietā identificēti vairāki gadījumi, kad piegādātāji lūguši paaugstināt preču iepirkuma cenas, bet SIA “MAXIMA Latvija” nav apstiprinājusi cenas vairāku mēnešu garumā (aptuveni no 3 līdz pat 12 mēnešiem), tikmēr piegādātāji, baidoties pazaudēt būtisko noieta kanālu, bijuši spiesti turpināt preču piegādes par iepriekšējām cenām. Lietā secināts, ka SIA “MAXIMA Latvija” ne tikai noraidījusi piegādātāju lūgumus, bet arī pieprasījusi vēl zemākas cenas par esošajām, pamatojot pieprasījumu ar vispārīgiem, nenoteiktiem apgalvojumiem, piemēram, atsaucoties uz tirgus tendencēm vai nekonkurētspēju.

KP secinājusi, ka SIA “MAXIMA Latvija” īstenojusi pārkāpumu, izdarot spiedienu uz piegādātājiem – nepakļaušanās gadījumā, piegādātāji tika brīdināti par preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu, atcelšanu no apstiprinātām akcijām. Turklāt darījuma sarunās par iepirkuma cenu sabiedrība manipulēja ar informāciju, atsaucoties uz nenoteiktiem novērojumiem un atsakoties sniegt konkrētus salīdzinošus datus, kas ļautu līdzvērtīgi izvērtēt cenu grozījumu pieprasījumu pamatojumu.

Saskaņā ar ekonomisko teoriju, lielo mazumtirgotāju ievērojamā pirktspēja var radīt tā dēvēto “ūdens gultas efektu” – situāciju, kurā zemākas iepirkuma cenas lielajiem veikalu tīkliem liek piegādātājiem kompensēt negūto peļņu, paaugstinot cenas mazākiem tirgus dalībniekiem, piemēram, neatkarīgajiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali maksā vairāk nekā lielie veikali par identiskām precēm. Turklāt, ja piegādātāji tiek ilgstoši spiesti strādāt ar minimālu peļņu vai pat zaudējumiem attiecībās ar lielākajiem iepircējiem (mazumtirgotājiem), tiem samazinās motivācija un resursi ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē un inovācijās. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē ne tikai piegādātājus, bet arī pašus mazumtirgotājus un gala patērētājus, jo samazinās produktu daudzveidība, palēninās inovācijas un pasliktinās kvalitāte.

Turpmākā rīcība

Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, KP ne tikai piemērojusi SIA “MAXIMA Latvija” naudas sodu – 1 872 805 eiro apmērā, bet arī noteikusi sabiedrībai tiesiskos pienākumus:

• noteikt abpusēji skaidrus, samērīgus un līdzsvarotus preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņus ar piegādātājiem;
• līgumos noteiktajā termiņā izvērtēt un sniegt atbildi uz piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumiem, kas pamatoti ar normatīvo aktu izmaiņām konkrētām precēm tieši piemērojamiem nodokļu vai tiem pielīdzināmiem maksājumiem (piemēram, depozīta dalības maksa u. c.);
• nepieprasīt iepirkuma cenu samazinājumus, kad piegādātājs lūdz tos paaugstināt, un sniegt pietiekamus pamatojumus cenu izmaiņām;
• neveikt sodoša rakstura darbības attiecībā uz piegādātāja citām precēm (bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta, ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču neapstiprināšanu / atcelšanu no dalības akcijā), ja par kādu sortimenta vienību nav panākta vienošanās par cenu.

Šī lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka pirmo reizi KP ir pieņēmusi lēmumu par NTPAL pārkāpumu, tādējādi parādot šī regulējuma efektivitāti.

Piegādātāju aktīva iesaiste un drosme ziņot par pārkāpumu ne tikai palīdz novērst konkrētus pārkāpumus, bet arī veicina godīgu konkurences vidi pārtikas piegādes ķēdē, kurā tiek cienītas visu pušu tiesības un intereses. Piegādātājiem jāatceras, ka viņu rīcība ir būtiska ne tikai viņu pašu labklājībai, bet arī visas nozares ilgtspējai un attīstībai. Tāpēc katrs solis uz priekšu stiprina tirgus godīgumu un mazina negodīgas tirdzniecības prakses iespēju.