Lai panāktu lielāku tiesisko skaidrību, precizētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, 2025.gada 9.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti un pieņemti grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Līdz šim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) bija tiesības izskatīt iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, taču likumā nebija skaidri noteiktas robežas. Grozījumi paredz, ka SPRK turpmāk vērtēs tikai tos iesniegumus un sūdzības, kas tieši saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, izslēdzot zaudējumu atlīdzināšanu, maksājuma dokumentu strīdus un parādu piedziņas jautājumus. Tas ļaus koncentrēties uz pamatfunkcijām un nodrošinās iedzīvotājiem ātrāku un kvalitatīvāku strīdu risināšanu.

Grozījumi piešķir SPRK tiesības noteikt kārtību speciālās regulatīvās vides izveidei un uzraudzībai. Tas nozīmē, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja ierobežotā teritorijā testēt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, piemērojot elastīgākus noteikumus. Šāda pieeja ļaus ātrāk izmēģināt inovācijas, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un veicinot investīcijas.

Grozījumi nosaka, ka gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs nosaka tarifus un tie atbilst nozares speciālajam normatīvajam aktam, SPRK par to informēs sabiedrību ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šī publikācija kalpos arī kā pārsūdzības termiņa sākums. Savukārt, ja tarifs neatbildīs normatīvajiem aktiem, SPRK izdos rakstveida administratīvo aktu un to publicēs. Tādējādi sabiedrībai būs lielāka caurspīdība un aizsardzība, kā arī samazināsies administratīvais slogs.

Likuma papildinājumi paredz, ka SPRK varēs atstāt iesniegumu par strīdu bez izskatīšanas, ja tas jau ir nodots tiesai vai nav SPRK kompetencē. Tas novērsīs situācijas, kurās viens un tas pats jautājums tiek skatīts vairākās institūcijās vienlaikus, stiprinot tiesisko noteiktību un tiesiskuma principu ievērošanu.

Likuma grozījumos paredzēts iekļaut prasību par ikgadēju SPRK klātienes atskaiti Saeimas sēdē (reizi gadā SPRK priekšsēdētājs ziņo Saeimai par SPRK darbību), līdzīgi kā tas ir noteikts Valsts kontrolei un Tiesībsargam. Ziņojuma saturā tiktu iekļauta informācija par SPRK darbību un stratēģiju, un galvenajām nozaru problēmām. Šāda pieeja varētu veicināt izpratni par SPRK darbu.

Likuma iekļauti arī vairāki citi grozījumi.

Ar grozījumiem tiek panākts līdzsvars starp iedzīvotāju interešu aizsardzību, inovāciju atbalstu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iespēju efektīvi darboties, vienlaikus stiprinot SPRK neatkarību un sabiedrības uzticību.