Piedāvājam oktobra “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – jaunā inventarizācijas kārtība

2025.gada 26.septembrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas ievieš izmaiņas inventarizāciju veikšanas kārtībā. Šīs izmaiņas piemērojamas, jau veicot 2025.gada inventarizāciju. Kādas ir izmaiņas un kas jāatceras? To publikācijā “Jauna inventarizācijas kārtība uzņēmumiem” (iFinanses.lv, 16.10.2025.), kas oktobrī bijusi lasītākā, skaidro Modrīte Johansone.

Autore norāda, ka izmaiņas nav fundamentālas. “Ir veikti esošās redakcijas papildinājumi un precizējumi, lai samazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm, kā arī ņemta vērā jaunā realitāte, ka aizvien vairāk uzņēmumu uzskaiti veic elektroniskajā vidē un uzskaitē tiek iesaistīts mākslīgais intelekts.”

“Ieskatoties anotācijā, kļūst skaidrs, ka ar “pašapkalpošanās portālu” izmantošanu saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma vai nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma. Proti, pašapkalpošanās portālā notiek normatīvos aktos noteikta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa un pārbaude, nevis tikai tiek nosūtīts salīdzināšanas akts kā pielikums elektroniskai vēstulei. Taču uzņēmumi savstarpējo atlikumu salīdzināšanai var izmantot “citus savstarpēji saskaņotus elektronisko datu un informācijas apmaiņas kanālus”,” atklāj M. Johansone.

Viņa arī norāda, ka ieviests “klusēšana = piekrišana” princips, kas nozīmē, ka salīdzināšanas vēstulēs vairs nevajadzēs pievienot informāciju par to, ka atbildes nesaņemšana konkrētā laikā nozīmē piekrišanu. “Tomēr grāmatvežiem šajā jautājumā jābūt piesardzīgiem, jo tas, ka atbilde nav saņemta, nenozīmē, ka darījuma partneris ir piekritis atlikumiem. Varbūt partneris vispār nav saņēmis nosūtīto atlikumu salīdzināšanas vēstuli. No pieredzes zinot, cik “čakli” atbild daļa uzņēmumu grāmatvežu, tomēr ieteiktu, pirms nosūtīt salīdzināšanas aktu, e-pasta vēstules iestatījumos “ielikt ķeksi”, lai saņemtu automātisko atbildi par to, ka vēstule piegādāta un atvērta,” uzsver autore.

2.vieta – pārceltās darba dienas

2025.gadā darba diena budžeta iestādēs no pirmdienas, 17.novembra, tiek pārcelta uz sestdienu, 8.novembri. Savukārt komerciestādēs šīs dienas pārcelšana nav obligāta. Situācija šāda: darbinieks no 17.novembra uz 1 nedēļu dodas atvaļinājumā. Kad darbiniekam jāatgriežas darbā? Cik dienas tiek apmaksātas šī atvaļinājuma laikā? Vai 8.novembris darbiniekam ir atvaļinājuma diena vai darba diena? To publikācijā “Pārceltās darba dienas un atvaļinājums novembrī” (iFinanses.lv, 21.10.2025.) skaidro Dace Koļesina.

Autore norāda – ņemot vērā, ka budžeta iestādēs darba dienas pārcelšana ir obligāta, darbiniekiem 8.novembrī jāierodas darbā, ja viņi nav atvaļinājumā. “Ja darbiniekam atvaļinājums sākas 17.novembrī, tad šī diena tiek uzskatīta par apmaksātu brīvdienu un netiek ieskaitīta atvaļinājuma dienu skaitā. Tāpat par atvaļinājuma dienu netiek ieskaitīts arī 18.novembris, jo tā ir svētku diena. 8.novembris darbiniekam būs darba diena, jo tajā dienā viņam nav atvaļinājuma.”

Savukārt komercuzņēmumā situācija var atšķirties. “Šeit darba dienu pārcelšana nav obligāta – darba devējs pats lemj, vai pārcelt 17.novembra darba dienu uz 8.novembri, vai ne. Ja darba dienas pārcelšana tiek veikta, tad 8.novembrī darbiniekiem jāstrādā, un šī diena ir saīsināta. Atvaļinājuma gadījumā apmaksa ir tāda pati kā budžeta iestādei,” skaidro D. Koļesina.

3.vieta – aizdevumi darbiniekiem

Oktobra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz publikācija “Aizdevumi darbiniekiem bez nodokļu sekām” (iFinanses, 13.10.2025.). Publikācijā Matīss Kodoliņš skaidro, kas jāņem vērā, izsniedzot vai saņemot aizdevumu starp darba devēju un darbinieku, lai izvairītos no nodokļu sekām?

Autors norāda, ka “saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 3.panta 3.daļas 24. un 25.punktu nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākumam pielīdzināmi aizdevumi, kā arī samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums. Savukārt likuma par IIN 8.panta 3.daļas 20.² un 20.³punkts paredz, ka šādi ienākumi tiek pieskaitīti pārējiem fiziskās personas ar IIN apliekamajiem ienākumiem”.

Līdz ar to gan Latvijas rezidentiem, gan nerezidentiem ar IIN apliekamais ienākums Latvijā var būt ienākumam pielīdzināts aizdevums un samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums.

M. Kodoliņš uzsver: “Lai aizdevums netiktu uzskatīts par ienākumu, jāievēro likuma par IIN 8.¹panta 3.daļā noteiktie aizdevuma līguma nosacījumi:

• aizdevuma līgums jānoslēdz rakstveidā;
• aizdevums jāizsniedz bezskaidrā naudā;
• aizdevuma atmaksa jāveic bezskaidrā naudā 60 mēnešu laikā;
• aizdevējam aizdevuma izsniegšanas dienā nav nodokļu parādu;
• maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz 30% no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā, reizinātu ar 60;
• ja aizdevuma ņēmējs ir aizdevēja īpašnieks (dalībnieks, biedrs) un negūst ienākumus no aizdevēja, maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
• kopējā visu fiziskām personām izsniegto aizdevumu summa nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).”

Jāņem vērā arī tas, vai aizņēmums izsniegts ar vai bez procentiem. “Saskaņā ar likuma par IIN 8.²pantu, ja fiziskā persona saņem aizdevumu no juridiskas personas vai saimnieciskās darbības veicēja un aizdevums nav saņemts saimnieciskās darbības ietvaros, ar IIN apliekams ienākums rodas, ja aizdevums izsniegts bez procentiem vai ar procentiem, kas ir zemāki par nosacīto tirgus cenu. Nosacītā tirgus cena ir Latvijas Bankas noteiktā pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme attiecīgajā valūtā, reizināta ar 0,7,” norāda autors.