Senāts atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika pilnībā noraidīta personas prasība pret Latvijas Universitāti, informē tiesa.

Izskatāmajā lietā prasītājs ir bijušais Latvijas Universitātes doktorants, kurš bija norādījis uz iespējamām krāpnieciskām darbībām un korupciju zinātniskajā projektā un ieguvis trauksmes cēlēja statusu. Pēc tam, kad atbildētāja bija izbeigusi darba attiecības ar prasītāju, viņš bija cēlis tiesā prasību pret universitāti, lai piedzītu neizmaksāto algu, sagaidāmo un nesaņemto peļņu, kā arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Pēc prasītāja domām, atbildētāja bija vērsusies pret viņu kā pret trauksmes cēlēju un radījusi viņam nelabvēlīgas sekas, tajā skaitā nepagarinot ar viņu darba līgumu, izsakot draudus, liedzot aizstāvēt iecerēto promocijas darbu un izvēršot mobinga kampaņu. Apelācijas instances tiesa atzina, ka atbildētāja ir izpildījusi likumā noteikto pienākumu pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas nav saistītas ar trauksmes celšanu. Konkrētāk, no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka darba līgums ar prasītāju nav pagarināts tādēļ, ka viņš ticis nodarbināts uz noteiktu laiku darbā pie konkrētiem projektiem, kuru termiņš ir beidzies, turklāt tieši prasītājs nav pildījis amata aprakstā norādīto pienākumu piesaistīt jaunus projektus. Prasītājs arī nav saskaņojis promocijas darba tēmas maiņu, kaut arī atbildētāja nebija viņam liegusi to darīt. Nav apstiprinājies arī apgalvojums, ka atbildētāja būtu pret prasītāju vērsusi mobingu vai citas represijas, bet prasītājam faktiski radītās nelabvēlīgās sekas ir saistītas ar objektīvām prasībām un akadēmiskās vides apstākļiem. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzības un nesaņemtās darba samaksas piedziņai no atbildētājas nav pamata, jo nav konstatēta prettiesiska rīcība vai vēršanās pret prasītāju kā trauksmes cēlēju.

Izskatījusi prasītāja iesniegto kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir vispusīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un izdarījusi pareizus juridiskus slēdzienus. Tiesa pamatoti nav konstatējusi saistību starp nelabvēlīgajām sekām un prasītāja iesniegto trauksmes cēlēja ziņojumu. Tādēļ prasītāja argumenti par Trauksmes celšanas likuma nepareizu piemērošanu ir atzīstami par mēģinājumu no jauna pārvērtēt pierādījumus, ko kasācijas instances tiesa neveic.