Ziņot par kļūdu!

Uzņēmumi Latvijā pāriet uz mākoņpakalpojumiem

02.02.2026.  •  5 MIN
Uzņēmumi Latvijā pāriet uz mākoņpakalpojumiem
Autors
Dmitrijs Ņikitins

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja “BITE Latvija” un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” pētījums atklāj, ka uzņēmumu vidū Latvijā biežāk izmantotie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir mākoņskaitļošanas pakalpojumi jeb virtuālie privātie serveri, datu centru pakalpojumi un produktivitātes rīki.

Tas liecina par uzņēmumu pakāpenisku pāreju uz drošāku datu glabāšanu un centralizētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras pārvaldību mākoņvidē. Vienlaikus pieaug arī IKT apkalpošanas nodošana ārpakalpojumā – salīdzinot ar 2024.gadu, tas audzis par 10 procentpunktiem. Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi risināt kvalificētu speciālistu trūkumu un nodrošināt augstāku IKT drošības un sistēmu uzturēšanas līmeni.

Pētījuma dati rāda, ka uzņēmumi arvien aktīvāk izvēlas risinājumus, kas ļauj atteikties no pašu uzturētas fiziskās IKT infrastruktūras – virtuālie privātie serveri, datu centru pakalpojumi un centralizēti produktivitātes rīki kļūst par ikdienas darba pamatu dažāda lieluma uzņēmumos, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.

IKT uzturēšana ārpakalpojumā

Ja 2024.gadā IKT apkalpošanu ārpakalpojumā atzīmējuši 22% aptaujāto uzņēmumu Latvijā, tad 2025.gadā šis rādītājs sasniedz jau 32%, kas ir kāpums par 10 procentpunktiem. Šo pāreju veicina ne tikai informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkums, bet arī uzņēmumu spēja finansiāli atļauties uzturēt IKT sistēmas ar iekšējiem resursiem. Turklāt tā nav tikai fiziska šo sistēmu uzturēšana, bet arī apjomīgs zināšanu portfelis, kas mūsdienās ir nemitīgi jāpapildina, lai nodrošinātu drošu, augsta līmeņa IKT uzturēšanu.

Digitalizācija Latvijā notiek straujāk, nekā uzņēmumi spēj nodrošināt stabilu, drošu un profesionāli uzturētu IKT vidi tikai ar iekšējiem resursiem, un tas ir pilnīgi saprotams, jo tehnoloģijas un mākslīgā intelekta (MI) iespējas šobrīd attīstās gaismas ātrumā. Mākoņpakalpojumi un IKT apkalpošana ārpakalpojumā ļauj uzņēmumiem fokusēties uz pamatdarbību, vienlaikus mazinot riskus, kas saistīti ar drošību, sistēmu uzturēšanu, kā arī speciālistu pieejamību 24/7 režīmā un kompetencēm. Tā nav īstermiņa izvēle, bet gan ilgtermiņa strukturāla pārmaiņa uzņēmumu domāšanā par IKT risinājumu stratēģisku nozīmi biznesa noturībā un konkurētspējā.

Biznesa procesi un pārvaldība – mākoņvidē

Pētījuma dati rāda, ka mākoņpakalpojumu izmantošana ir starp pieciem biežāk izmantotajiem IKT risinājumiem uzņēmumos līdzās mobilajam internetam, “Microsoft 365” produktivitātes rīkiem, optiskajam internetam, kā arī datu uzglabāšanai datu centros ārpus uzņēmuma. Vienlaikus pāreju uz mākoņvidi iezīmē arī “Eirobarometra” 2025.gada dati – 44% uzņēmumu Latvijā izmanto mākoņpakalpojumus, salīdzinot ar 36% 2023.gadā. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs pērn sasniedz 53%, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gadā.

Plašāk analizējot Latvijā veiktā pētījuma datus, redzam, ka mākoņpakalpojumus visbiežāk izmanto vidēja lieluma uzņēmumi, tiem seko mazie uzņēmumi. Savukārt lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem pāreju uz mākoņvidi īsteno piesardzīgāk, bet mikrouzņēmumi to dara visretāk. Tas lielā mērā saistīts ar elastību un izpratni par mākoņvides sniegtajām priekšrocībām – drošu datu uzglabāšanu un dublēšanu, attālinātu piekļuvi informācijai, ērtu sadarbību tiešsaistē un iespēju ātri pielāgot IT resursus biznesa vajadzībām. Tajā pašā laikā redzam, ka arī lielie uzņēmumi arvien vairāk balsta ikdienas procesus mākoņpakalpojumos, jo tie nodrošina lielāku efektivitāti, izmaksu pārskatāmību un veicina konkurētspēju dinamiskā tirgus vidē.

Kompleksa IKT ekosistēma

Mainoties digitālajai videi un arvien plašāk ikdienas procesos integrējot MI risinājumus, īpaši svarīga kļūst sistēmu savstarpējā saderība, drošība un nepārtraukta darbība. Tāpēc lielo uzņēmumu vidū īpaši nozīmīga ir kompleksas IKT ekosistēmas veidošana. Piemēram, televīzijas platforma “Go3”, kas ikdienā pārvalda lielus datu apjomus un nodrošina nepārtrauktu piekļuvi saturam aptuveni 500 tūkst. skatītāju vairākās valstīs vienlaikus, izvirza īpaši augstas prasības tīkla drošībai, savienojuma stabilitātei un sistēmu nepārtrauktai darbībai.

Lielo uzņēmumu IKT vide vairs nav statisks risinājumu kopums – tā ir dzīva ekosistēma, kas nepārtraukti attīstās līdz ar biznesa vajadzībām un kiberdrošības izaicinājumiem. Mūsu uzdevums kā tehnoloģiju partnerim ir nodrošināt, lai visi šie risinājumi strādātu vienoti, droši un bez pārtraukumiem, vienlaikus ļaujot klientiem elastīgi integrēt jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta rīkus.

Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Komentāri
Lai komentētu, autorizējies!
Autorizēties
Vēl no šīs rubrikas
Stingrākas prasības preču drošumam
Stingrākas prasības preču drošumam
  •  
12.03.2026
Nodokļu atvieglojumus speciālajās ekonomiskajās zonās pagarinās līdz 2050.gadam
Nodokļu atvieglojumus speciālajās ekonomiskajās zonās pagarinās līdz 2050.gadam
  •  
12.03.2026
PTAC pastiprināti uzraudzīs degvielas mazumtirgotājus
PTAC pastiprināti uzraudzīs degvielas mazumtirgotājus
  •  
12.03.2026
Jaunas tarifu kvotas Kaboverdes izcelsmes zivīm
Jaunas tarifu kvotas Kaboverdes izcelsmes zivīm
  •  
11.03.2026
Plāno ieviest e-cigarešu depozīta sistēmu
Plāno ieviest e-cigarešu depozīta sistēmu
  •  
11.03.2026
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru uzturēs asociācija
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru uzturēs asociācija
  •  
11.03.2026
Pašvaldībām būs plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai
  •  
11.03.2026
2026.gada februāra spriedumu apkopojums administratīvajās lietās
  •  
10.03.2026
Turpmāk azartspēļu automātu inkasācijas kārtība jāiesniedz VID
  •  
09.03.2026
Samazināts ievedmuitas nodoklis lobītiem rīsiem
  •  
09.03.2026
Atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas
  •  
06.03.2026
Par ES noteikto sankciju pārkāpšanu – naudassods
  •  
06.03.2026
Spēkā jaunas prasības valūtas un kriptoaktīvu darījumiem
  •  
06.03.2026
Aizsargās izkrāptu nekustamo īpašumu pircējus
  •  
05.03.2026
Publiskās kapitālsabiedrības varēs palielināt atbalstu Ukrainai
  •  
05.03.2026
Par mums Jauna lapa - TESTS Abonēšanas līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Cenu lapa Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo