Paplašinātā sastāvā izskatīta lieta, kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību –, un atcelts Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā, informē Senāts.

Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības noteikšana vai nenoteikšana ir tikai kapitālsabiedrības padomes vai dalībnieku kompetencē, tādēļ tiesai, nepastāvot juridiskam pamatam, nav iemesla pārvērtēt šādu kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanas lietderības apsvērumus. No minētā izriet, ka, tā kā tiesai nav tiesību kreditora interesēs noteikt atlīdzību, kāda būtu pienākusies valdes loceklim, valdes locekļa prasījuma tiesības par atlīdzības saņemšanu var atzīt par dāvinājuma priekšmetu un vērst uz tām piedziņu vienīgi tādā gadījumā, ja šāda atlīdzība ir bijusi konkrēti pielīgta un nopelnīta. Šo faktu par katru pakalpojuma sniegšanas mēnesi jāpierāda kreditoram.

No lietas apstākļiem izriet, ka trešā persona ir atbildētājas valdes loceklis, kurš parāda piedziņas tiesvedības procesā bija noslēdzis izlīgumu ar kreditoru par daļēju parāda atmaksu. Tā kā trešā persona šo saistību neizpildīja labprātīgi un tai nebija pietiekamu ienākumu vai mantas, uz ko vērst piedziņu, kreditora tiesību pārņēmējs cēla prasību tiesā pret atbildētāju. Prasība bija pamatota ar argumentu, ka trešā persona, ilgstoši pildot atbildētājas amatpersonas pienākumus par nesamērīgi zemu atlīdzību, ir sev pienākošās atlīdzības nesaņemto daļu uzdāvinājusi atbildētājai, lai izvairītos no parādsaistību kārtošanas, un uz šo dāvanu būtu jāatļauj vērst parāda piedziņu.