Ministru kabinets turpmāk pieņems mazāku skaitu tādu formālu rīkojumu un noteikumu, kas skar konkrēta resora iekšējās procedūras vai mazu cilvēku loku. To paredz valdības izskatītais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā”, informē Ministru kabinets.

Ministru kabinetā (MK) plānots pieņemt mazāk tipveida lēmumu. Ja līdz šim valdība par līdzīgiem jautājumiem, piemēram, par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu Ukrainai bez atlīdzības katrā reizē pieņēma atsevišķu lēmumu, tad turpmāk paredzēts tos apvienot vienā lēmumā reizi mēnesī vai ceturksnī.

Tāpat plānots, ka atsevišķus lēmumus MK vietā varēs pieņemt atbildīgās iestādes vadītājs, tādējādi cita starpā tiks dotas plašākas pilnvaras iestāžu vadītājiem un ministriem. Piemēram, iestādes vadītāja līmenī varētu lemt par finansējuma piešķiršanu jomā, kas skar tikai konkrēto nozari, un tad, ja finansējuma apmērs ir neliels un nerada ietekmi uz turpmākajiem gadiem, piemēram, projekta īstenošanai. Tāpat šādi varētu lemt par Valsts budžeta nefinansētu iestāžu un valsts aģentūru budžeta apstiprināšanu.

Paredzēts arī mazināt valdības līmenī pieņemamos noteikumus par resoru iekšējiem jautājumiem. Proti, ja noteikumi attiecas tikai uz vienas iestādes iekšējo darbu vai tehniskām procedūrām, tie vairs netiks izdoti MK noteikumu veidā. Šādos gadījumos turpmāk paredzēts pieņemt vispārīgo administratīvo aktu vai iestādes iekšējo normatīvo aktu. Piemēram, Izglītības ministrija pati varēs noteikt valsts pārbaudes darbu laiku, skolēnu pusdienas pārtraukuma laiku. Līdz šim valdības līmenī ticis lemts pat par tādiem jautājumiem kā kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība vai, piemēram, kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība.

Būtiski uzsvērt, ka arī turpmāk pieņemtie tiesību akti, pat ja tie pieņemti nevis MK, bet iestādes līmenī, būs jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat lēmumu pieņemšanā arī turpmāk būs jāiesaista sociālie un sadarbības partneri vai jāveic sabiedrības līdzdalības pasākumi.

MK atbalstītais informatīvais ziņojums paredz arī maksas pakalpojumu cenrāžu reformu. Plānots, ka MK izveidos vienotu pakalpojumu katalogu un metodiku, savukārt maksas pakalpojumu cenrāžus turpmāk apstiprinās iestāžu vadītāji vispārīga administratīvā akta veidā. Lai ieviestu šādu risinājumu, vēl jāveic grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību. Līdz šim par katra maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu MK lēma atsevišķi.

Plānota arī informatīvo ziņojumu izstrādes prakses maiņa – tie būs īsāki un pārskatāmāki. Saskaņošanai paredzēts virzīt tikai prezentāciju par MK sēdes protokollēmumu vai arī ziņojumu, kas nav garāks par piecām lapām, tādējādi mazinot saturisko daļu un veicinot konstruktīvu priekšlikumu iekļaušanu.