Lai stiprinātu valsts kā aktīva un informēta īpašnieka lomu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, veicinātu uzņēmumu attīstību un inovācijas, kā arī nodrošinātu konkurences neitralitāti, 2025.gada 30.septembrī skatīti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, informē Ministru kabinets. 

Ar grozījumiem tiek paplašināts pamatojums kapitālsabiedrību dibināšanai. Turpmāk valsts un pašvaldību līdzdalība būs iespējama ne tikai sabiedrības interešu nodrošināšanai, bet arī gadījumos, kad uzņēmumi rada eksporta preces vai pakalpojumus. Likumā skaidri noteikti arī darbības principi – kapitālsabiedrībām savā rīcībā jāievēro vispārējie stratēģiskie mērķi, jānodrošina brīva un godīga konkurence, stingri ievērojot Konkurences likumu un konkurences neitralitātes principu. 

Administratīvais slogs tiks samazināts arī attiecībā uz Konkurences padomes iesaisti – tā vairs nesniegs atsevišķus atzinumus komercdarbības paplašināšanas gadījumos, vienlaikus aicinot komersantus izmantot jau pieejamos tirgus aizsardzības mehānismus. Turklāt kapitālsabiedrībās, kur padomes ir izveidotas, stratēģijas projekti un ikgadējie rezultāti vairs netiks pakļauti Valsts kancelejas atzinuma procedūrai. 

Vienlaikus no padomēm un valdēm tiek prasīta lielāka atbildība. To mandāts darboties vidējā termiņā būs fiksēts gaidu vēstulēs, bet valdes un padomes locekļiem savi pienākumi būs jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Regulāra kapitāla daļu turētāju uzdevumu izpilde tiks nodrošināta ar ikgadēju ziņojumu Ministru kabinetam (MK), un, ja nepieciešams, kapitāla daļu turētājs var tikt mainīts ar valdības lēmumu. Grozījumi paredz arī stingrākus noteikumus valžu iecelšanai – bez konkursa aizliegts atkārtoti iecelt to pašu valdes locekli, tādējādi nodrošinot caurskatāmu un profesionālu valžu atlasi. 

Svarīga loma paredzēta arī Valsts kancelejai. Tā vairāk iesaistīsies kapitālsabiedrību augsta līmeņa mērķu noteikšanā, piemēram, gaidu vēstuļu izstrādē, kā arī palīdzēs ministrijām to kapitālsabiedrību pārvaldībā, kurās padome nav izveidota. 

Ar grozījumiem tiek nostiprināts princips, ka katrai kapitālsabiedrībai ir skaidrs un vidējā termiņā noteikts mandāts, kas fiksēts gaidu vēstulēs un stratēģijās, savukārt rezultāti tiek regulāri izvērtēti. Ja izpilde ir nepietiekama, īpašniekam ir tiesības mainīt kapitāla daļu turētāju ar MK lēmumu. Turklāt reizi piecos gados paredzēts izvērtēt katras kapitālsabiedrības līdzdalības stratēģiju, analizējot ne tikai finanšu un nefinanšu rādītājus, bet arī ietekmi uz konkurenci, inovāciju potenciālu un tirgus attīstību. 

Nozīmīga izmaiņa ir arī skaidrāk noteikta kārtība pamatkapitāla palielināšanai vai samazināšanai – šādi lēmumi turpmāk būs pieņemami tikai ar MK akceptu un saskaņā ar budžeta apropriācijām. Peļņa, kas atstāta rezervēs, būs izmantojama vienīgi konkrētu mērķu sasniegšanai, tādējādi nodrošinot lielāku caurspīdību un mērķtiecīgu kapitāla izmantošanu. 

Liela nozīme paredzēta koordinācijas institūcijai, kuras uzdevums būs ik gadu sniegt MK ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tiks izveidota arī vienota informācijas sistēma, kas atvieglos datu apkopošanu un padarīs uzraudzību efektīvāku. 

Valsts kapitālsabiedrības ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa. 2023.gadā tās nodokļos valsts un pašvaldību budžetos iemaksāja vairāk nekā 1,2 mljrd. eiro, dividendēs izmaksāja 355 milj. eiro, bet kopējā aktīvu vērtība sasniedza 13,4 mljrd. eiro. Tajās strādā 46,5 tūkst. darbinieku jeb vairāk nekā 5% no visiem nodarbinātajiem Latvijā. Lielākie uzņēmumi – akciju sabiedrība (AS) “Latvenergo”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Air Baltic Corporation” un citi – ir nozīmīgi darba devēji un eksportspējīgi tirgus spēlētāji. 

Būtiska nozīme ir arī dividenžu politikai – paredzēts nodrošināt stabilus un prognozējamus maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, vienlaikus saglabājot iespējas atstāt daļu peļņas kapitālsabiedrību attīstībai. Tas ļauj sabalansēt sabiedrības intereses ar uzņēmumu izaugsmes vajadzībām. 

Ar grozījumiem tiek panākts, ka valsts kļūst par mūsdienīgu un aktīvu īpašnieku, kas definē skaidrus mērķus, seko līdzi rezultātiem un nodrošina, lai kapitālsabiedrības strādātu sabiedrības interesēs, vienlaikus stiprinot Latvijas konkurētspēju.