Ieviesīs starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu un direktīvā par sadarbību starp valsts nodokļu iestādēm noteiktās prasības, to paredz 2025.gada 3.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tādējādi tiks sperts vēl viens solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā, informē Finanšu ministrija.

Ieviešot grozījumus, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama. Vienlaikus tiks paplašināts ziņojamās informācijas tvērums šobrīd jau esošam CRS, ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šobrīd, balstoties uz minēto standartu, informācijas apmaiņa notiek starp vairāk kā 100 jurisdikcijām. Tāpat ar grozījumiem tiks paplašināti mērķi, kuriem varēs izmantot no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām informācijas apmaiņas ietvaros saņemto informāciju.

Pārņemot direktīvu, tiek ieviestas arī prasības, kuras izriet no noslēgtā Daudzpusējā kompetento iestāžu līguma par automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm saskaņā ar kriptoaktīvu ziņošanas standartu un grozījumiem Daudzpusējo kompetento iestāžu līgumā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Noslēgtie daudzpusējie līgumi dod iespēju apmainīties ar informāciju ar trešajām valstīm.

Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savus apmērus. Bieži vien, izmantojot kriptoaktīvu sistēmas īpašības kā anonimitāte, decentralizēta un starptautiska darbība, no nodokļu administrācijām tiek slēpti ienākumi, tādējādi palielinot ēnu ekonomiku. Esot daļai no starptautiska informācijas apmaiņas tīkla starp nodokļu administrācijām, Latvija, ieviešot šo regulējumu, nostiprina savu lomu starptautiskajā nodokļu caurskatāmības sistēmā un iegūst informāciju, kas citādi var nebūt pieejama, cīnoties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.