Akciju tirgū investori bieži vien izvēlas starp divām galvenajām pieejām peļņas gūšanai – turēt akcijas ilgtermiņā, rēķinoties ar regulāriem dividenžu ienākumiem, vai censties pelnīt no akciju cenas pieauguma, tās pārdodot izdevīgā brīdī. Abas stratēģijas var būt veiksmīgas, bet to piemērotība ir atkarīga no investora mērķiem, ieguldīšanas laika horizonta, riska tolerances un nepieciešamības pēc regulāriem ienākumiem.

Lai pieņemtu racionālu lēmumu par ieguldīšanas pieeju, ir svarīgi izvērtēt, vai uzņēmums, kura akcijas ir iegādājies investors, maksā dividendes, cik prognozējamas tās ir un cik regulāri tiek izmaksātas.

Mērķis – pelnīt no cenu starpības

“Uz papīra” šī stratēģija ir ļoti vienkārša – akcijas tiek pirktas, to vērtībai krītoties, un pārdotas, vērtībai augot. Galvenais peļņas avots ir starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu. Šī pieeja parasti ir saistīta ar aktīvu portfeļa pārvaldīšanu un sekošanu tirgus aktivitātēm, cenšoties pelnīt uz tirgus cenu svārstību rēķina.

Galvenie kapitāla pieauguma stratēģijas principi:

• peļņa tiek gūta tikai brīdī, kad akcijas tiek pārdotas;
• akcijas var tikt turētas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, gaidot vērtības pieaugumu līdz mērķa cenai;
• daļa naudas līdzekļu vienmēr tiek glabāti rezervei, lai izdevīgā brīdī tos ieguldītu.

Jāatceras, ka daudzi uzņēmumi dividendes neizmaksā, jo visa peļņa tiek reinvestēta izaugsmē. Investējot šādu uzņēmumu akcijās, jārēķinās, ka peļņas līdz akciju pārdošanai var nebūt, ja vien uzņēmums nemaina stratēģiju un nesāk izmaksāt dividendes.