Ilgtspējas ziņošanas joma pēdējos gados ir kļuvusi aktuālāka, pateicoties Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai. Vienlaikus, lai izpildītu caurskatāmības prasības, uzņēmumi varētu sastapties ar situāciju, kurā tiem jāapsver konfidenciālas vai komerciāli aizsargājamas informācijas atklāšana. Cik tālu sniedzas atklātības pienākums, un kādos gadījumos uzņēmums drīkst pamatoti atturēties no šādas informācijas izpaušanas?

Latvijā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (Corporate sustainability reporting directive) ir ieviesta ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (IIAL). Uzņēmumiem ir pienākums sniegt plašas ziņas par ilgtspējas jautājumiem atbilstoši IIAL mērķim – nodrošināt publiski pieejamu informāciju, lai izprastu uzņēmumu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē to attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Lai sasniegtu šo mērķi, norādāmā informācija aptver uzņēmuma darbības modeli un ilgtspējas stratēģiju, kā arī būtiskāko ietekmi uz vidi un sabiedrību, ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas, to pārvaldības procesus un rādītājus.

Ziņu sniegšana

Informācija ir jāsniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (European sustainability reporting standards – ESRS). Proti, ESRS nosaka ilgtspējas ziņojumu saturu un sniedz skaidrojumu arī par klasificētas, sensitīvas un citas komerciāli aizsargājamas informācijas norādīšanu ilgtspējas ziņojumos.