Par avansa norēķiniem rakstīts daudz, tomēr joprojām tiek uzdoti jautājumi, turklāt, arī veicot gada pārskatu revīziju, esmu konstatējusi neprecizitātes avansa norēķinu sagatavošanā. Tādēļ vēlreiz īsumā aplūkošu dažus ar avansa norēķiniem saistītus aspektus. Kā saka– atkārtošana ir zināšanu māte!

Vispirms jāatgādina, kas tiek uzskatīts par naudas avansu saimnieciskajiem izdevumiem. Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (MK noteikumi Nr.585) 8.⁴punktā paredzēts, ka "šo noteikumu izpratnē skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu".