It kā sākotnēji izklausās loģiski – ierobežotā pārbaude ir šķietami vienkāršāka, ātrāk veicama nekā gada pārskata revīzija, līdz ar to droši vien arī lētāka. Vai tā tas tiešām ir? Kas abām šīm pārbaudēm kopīgs, bet kas – atšķirīgs?

Jēdziens "ierobežotā pārbaude" skaidrots Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 92.panta 1.daļā:

"Gada pārskata ierobežotā pārbaude ir pārbaudes uzdevums, kas veicams atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem" attiecībā uz finanšu pārskatā norādītajiem datiem un iekļauto informāciju, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību."

Jau no šīs definīcijas secināms, ka revidents ierobežotajā pārbaudē papildus veic darbietilpīgu uzdevumu – uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summu atbilstības pārbaudi, par kuru viņš sniedz ziņas arī pārbaudes ziņojumā. Lai to darītu, revidentam jāgūst pietiekama pārliecība, ka visi dati ir precīzi.

Savukārt revīzijas pakalpojuma jēdziens skaidrots Revīzijas pakalpojumu likuma 1.panta 1.daļas 8.punktā:

".. revīzijas pakalpojums ir:

a) normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude (revīzija) un revidenta ziņojuma sniegšana,

b) revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izmeklēšanas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos,

c) valsts un pašvaldību institūciju finanšu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu,

d) citos normatīvajos aktos vai revīzijas pakalpojuma līgumā paredzēta revīzijas uzdevuma veikšana .."