Lasītājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma saņemšanas lūdzis žurnāla “iFinanses” ekspertu viedokli, vai pastāv korelācija starp Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pantā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un organizācijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Skaidrojam!

Situācijas apraksts

Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, un tā saskaņā ar statūtos noradītajiem mērķiem attīsta un popularizē sportu Latvijā.

Biedrība rīko sporta spēļu posmu. Finanšu līdzekļi nāk no valsts budžeta un reklāmdevējiem. Par reklāmu biedrība izraksta rēķinu, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un samaksājot to valsts budžetā. Spēļu dēļ biedrībai rodas izdevumi. Izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijas, priekšnodoklis netiek atskaitīts. Izdevumiem, kuru ieņēmumu izcelsme ir reklāmdevēji, mūsuprāt, ir jāatskaita priekšnodoklis atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) noteikumiem.

Piemēram, ieņēmumi no reklāmas ir 1000 eiro plus PVN 210 eiro, izdevumi (piemēram, spēļu inventāra iegāde) ir 1000 eiro plus PVN 210 eiro. PVN 210 eiro apmērā tiek samaksāts valsts budžetā, tāpat arī 210 eiro par izdevumiem tiek atskaitīti kā priekšnodoklis.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis par priekšnodokļa atskaitīšanu ir citāds.