Valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lai dotu iespēju īstenot medicīnas tūrismu noteiktos gadījumos un precizētu nosacījumus personām, kuras pārtrauc pašizolāciju vai mājas karantīnu, lai dotos uz savu mītnes zemi. Tāpat noteikumu anotācijā ietverti iespējamie indikatori, kas varētu tikt izmantoti Covid-19 sabiedrības veselības risku izvērtēšanai.
Lai nodrošinātu iespēju personām no citām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības pasākumi, Latvijā turpināt uzsākto terapiju vai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru nesaņemšana būtiski varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, valdība lēmusi atļaut šīm personām iebraukt Latvijā, un, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, ārvalstnieks varēs neievērot pašizolāciju. Vienlaikus obligāti būs jāievēro vairāki nosacījumi, lai nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju valstī:
- konkrētās personas ārstēšanas (diagnostiku un terapijas) saņemšanu veselības tūrisma ietvaros ir jāsaskaņo ar Veselības inspekciju;
- jābūt negatīvam Covid-19 testam, kurš ir veikts ne vēlāk kā trīs dienas pirms ierašanās;
- personai ārpus ārstēšanas saņemšanas ārstniecības iestādē būs jāievēro pašizolācija;
- 24 stundu laikā, kopš iebraukšanas Latvijā, būs jāveic Covid-19 tests; to jāatkārto 5.-7.dienā, ja persona Latvijā uzturas ilgāk par piecām dienām;
- personai pašai būs jāsedz visus ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tiks apstiprināta Covid-19 infekcija.
Šī kārtība nebūs attiecināma uz ārzemniekiem, kuri Latvijā vēlētos saņemt ārstniecības iestāžu sniegtos pakalpojumus, kas nav tiešā veidā saistīti ar ārstēšanu.
Tāpat noteikumos precizēta norma, kas saistīta ar ārvalstu pilsoņu došanos atpakaļ uz savu mītnes zemi ātrāk par 14 dienām, kuru laikā ir jāievēro pašizolācija. Proti, MK noteikumos ir ietverti nosacījumi ārvalstniekiem, lai dotos uz savu mītnes zemi pašizolācijas laikā. Piemēram, šiem cilvēkiem ir jāsazinās ar Valsts policiju, par šo faktu informējot (attiecīgi mājas karantīnas laikā jāsazinās ar Veselības inspekciju), un dodoties uz lidostu, lidostā un lidmašīnā personai ir obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs (mājas karantīnas laikā jālieto medicīniskā sejas maska).
Veselības ministrija arī informē, ka MK noteikumu anotācijā ietverti iespējamie indikatori jeb rādītāji, kas varētu tikt izmantoti situācijas analīzei, Covid-19 sabiedrības veselības risku izvērtēšanai, lai pieņemtu lēmumus par kādu piesardzības pasākumu mazināšanu vai pastiprināšanu. Pēc šāda principa strādāts jau līdz šim, taču tagad konkrētāk iezīmēti potenciālie attīstības scenāriji, epidemioloģiskajai situācijai Latvijā pasliktinoties. Minētie kritēriji ir jāvērtē niansēti, katrā konkrētā situācijā individuāli, ņemot vērā citus aspektus un atbilstoši epidemioloģiskajā izmeklēšanā noskaidrotajam, piemēram, inficēšanās apstākļiem, uzliesmojumu iespējamajiem iemesliem vai skartajām iedzīvotāju grupām utt. Jāvērtē arī sociāli ekonomiskā situācija, saslimstības izplatība ārvalstīs un citi aspekti.
Piemēram, šobrīd pēc minētajiem kritērijiem Latvijā ir zems Covid-19 izplatības risks, kas nozīmē, ka saslimstības rādītāji ir zemi, nav vērojams saslimstības pieaugums, pārsvarā visi gadījumi ir izsekojami un liela daļa no tiem ir ievesti no citām valstīm, nav arī vairāku uzliesmojumu ar lielu slimnieku skaitu vai augstu Covid-19 izplatības risku.
Tajā pat laika ir jāapzinās, ka kopumā Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 izplatības riski pieaug, jo palielinās saslimstības rādītāji citās ES valstīs un kā īpašs risks ir jāapzinās straujais Covid-19 saslimstības pieaugums Lietuvā. Tādēļ ir ļoti svarīga katra Latvijas iedzīvotāja līdzdalība, ievērojot līdz šim noteiktos drošības pasākumus. Tāpat arī jāapzinās, ka ceļošana ārpus Latvijas ir saistīta ar lielu risku Covid-19 ievešanai Latvijā.
Ja Latvijā saslimšanas gadījumu skaits strauji palielinātos un tiktu konstatēta nekontrolēta slimības vietējā izplatība, kas nozīmētu, ka cilvēki inficējas te pat Latvijā, kā arī tiktu konstatēti vairāki uzliesmojumi ar lielu saslimušo skaitu, kas jau radītu slogu veselības aprūpes sistēmai, tiktu noteikts augsts Covid-19 izplatības risks. Tas būtu par pamatu, lai noteiktu, piemēram, masku lietošanu sabiedriskajā transportā, mazinātu cilvēku skaitu, kas var pulcēties pasākumos un izvērtētu citu papildu ierobežojumu nepieciešamību. Pēc līdzīga principa situācija tiktu vērtēta, ja risks būtu vidējs vai pat ļoti augsts.
