Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2024.gada 24.oktobrī pasludināja spriedumu lietā “Sprūds un citi pret Latviju”, konstatējot iesniedzēju Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 4.punktā (tiesības uz personisko brīvību) garantēto tiesību pārkāpumu, informē Ārlietu ministrija.
Savās 2017.gada 5.septembra un 22.novembra un 2018.gada 28.februāra sūdzībās ECT iesniedzēji apgalvoja, ka viņiem nebija nodrošinātas tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas pamatoja nepieciešamību viņiem piemērot apcietinājumu. Tāpat iesniedzēji apgalvoja, ka viņiem nebija nodrošinātas tiesības efektīvi pārsūdzēt viņiem piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.
ECT vispirms atgādināja, ka brīvības atņemšana būtiski ietekmē personas tiesības, tādēļ procesam, kura ietvaros tiek izvērtēta apcietinājuma nepieciešamība un pamatotība, jāatbilst ne tikai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 4.punktam, bet arī pamata prasībām, kas izriet no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu). Tiesa piekrita valdības apsvērumam, ka izmeklēšanai jābūt efektīvai, kas arī pamato nepieciešamību noteiktu daļu informācijas, kas iegūta izmeklēšanas darbību rezultātā, turēt noslēpumā, liedzot personām, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieeju lietas materiāliem, lai nodrošinātu, ka šīs personas neietekmē kriminālprocesa gaitu. Tomēr ECT uzsvēra, ka šis mērķis nevar attaisnot būtiskus aizstāvības tiesību ierobežojumus. Ievērojot minēto, ECT paskaidroja, ka informācijai, kas pamato apcietinājuma piemērošanu un ir tieši saistīta ar apcietinājuma tiesiskuma izvērtējumu, ir jābūt pienācīgi pieejamai arī aizstāvības pusei.
Izskatāmajā lietā ECT uzsvēra, ka izmeklētāju ierosinājumi, iesniedzējiem piemērot apcietinājumu, kas pirms jautājuma izskatīšanas bija izsniegti iesniedzējiem, ietvēra vispārīgu izklāstu par to, kā noziedzīgais nodarījums, iespējams, paveikts. Tomēr ECT atzīmēja, ka iesniedzējiem nebija iespējas atspēkot šajos ierosinājumos ietvertos apgalvojumus bez pieejas pierādījumiem, ar kuriem procesa virzītāji tos pamatoja. Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēji bija lūguši iespēju iepazīties ar materiāliem, kas pamatoja pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tomēr procesa virzītāji šos lūgumus noraidīja. Turklāt tiesas sēdēs, izskatot procesa virzītāju ierosinājumus par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesneši un apelācijas instances tiesa pamatojās uz tiem materiāliem, ar kuriem iesniedzēji bija lūguši iepazīties un attiecībā uz kuriem viņu lūgumi bija noraidīti. Līdz ar to ECT secināja, ka šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma izmeklēšanas tiesnešu un apelācijas instances tiesas lēmumu par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanā. Lai arī izmeklētājiem, izmeklēšanas tiesnešiem un apelācijas instances tiesai minētie materiāli bija pieejami, to saturs nebija pieejams ne iesniedzējiem, ne viņu aizstāvjiem. Šo apsvērumu vadīta ECT atzina, ka aizstāvības pusei nebija nodrošinātas tiesības efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus par apcietinājuma nepieciešamību un pamatotību. Līdz ar to ECT secināja, ka iesniedzēju kriminālprocesos nebija ievērots pušu līdztiesības princips, un atzina, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 4.punkta pārkāpums.
Pirmais iesniedzējs lūdza viņam piespriest kompensāciju 20 000 eiro apmērā, bet otrais un trešais iesniedzējs katrs atsevišķi – 10 000 eiro. ECT uzsvēra, ka tā nevēlas spekulēt par to, vai tad, ja konkrētie materiāli iesniedzējiem būtu bijuši pieejami un nebūtu noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 4.punkta pārkāpums, izmeklēšanas tiesneši vai tiesa būtu lēmuši citādi. Savukārt attiecībā uz iesniedzēju neapmierinātību, ka viņiem nebija pieejamas pietiekamas procesuālās garantijas saistībā ar lēmumiem piemērot viņiem pirmstiesas apcietinājumu, ECT atzina, ka pārkāpuma konstatēšana šajā lietā pati par sevi ir pienācīga atlīdzība, iesniedzēju lūgumus par kompensācijas piešķiršanu noraidot.
ECT spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
