Atkārtotai skatīšanai Latgales apgabaltiesā nodota krimināllieta, kurā kāds vīrietis apsūdzēts izspiešanā saistībā ar viņa atrasto drošības “caurumu” Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, informē Senāts.

No apsūdzības izriet, ka vīrietis bija atklājis konkrētā reģistra autorizācijas sistēmas ievainojamību un sazinājies ar CSDD, norādot, ka informāciju par ievainojamību atklās apmaiņā pret samaksu. Reaģējot uz draudiem, CSDD piesaistīja uzņēmumu, kas nodarbojas ar ievainojamību atklāšanu. Saziņā ar šī uzņēmuma pārstāvi apsūdzētais pieprasīja 1000 eiro atlīdzību, piedraudot naudas nesamaksāšanas gadījumā izpaust masu informācijas līdzekļiem ziņas par nepilnību autorizācijas mehānisma drošībā. Vīrietim tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 183.panta 1.daļas, proti, par izspiešanu, piedraudot radīt būtisku kaitējumu.

Ar pirmās instances spriedumu vīrietis tika atzīts par vainīgu, taču apelācijas instances tiesa viņu attaisnoja. Lieta 2023.gadā nonāca Senātā, kas apgabaltiesas spriedumu atcēla. Skatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa spēkā atstāja pirmās instances spriedumu, ar kuru apsūdzētajam piespriests naudas sods 12 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 6000 eiro apmērā, bet sods mīkstināts līdz 5750 eiro. Tāpat noteikts, ka apsūdzētajam jāatlīdzina CSDD radītie zaudējumi 3459,52 eiro apmērā. Par šo spriedumu apsūdzētais iesniedza kasācijas sūdzību.

Senāta lēmumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa, atkārtoti izskatot lietu, nav ņēmusi vērā Senāta 2023.gada 20.jūnija lēmumā paustās atziņas šajā lietā un lietas izskatīšanas ietvarus, kas noveda pie nelikumīgas apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas. Proti, apelācijas instances tiesa jau 2022.gadā bija lēmusi, ka apsūdzētais nebija radījis Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra sistēmas ievainojamību, bet gan to atklājis, turklāt uzturēt informācijas tehnoloģiju drošību un novērst sistēmas ievainojamību bija CSDD, nevis apsūdzētā pienākums. Par attaisnojošo apelācijas instances spriedumu kasācijas protestu iesniedza prokurors, kurš savā protestā neapstrīdēja šo tiesas argumentu par cēloņsakarības neesamību starp apsūdzētā noziedzīgajām darbībām un radītajiem zaudējumiem.

Izskatot lietu no jauna, apelācijas instances tiesai ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja nav cēloniskā sakara starp prettiesisku darbību vai bezdarbību un konstatētajiem zaudējumiem, tad tiesai nav tiesiska pamata apsūdzētajam uzlikt pienākumu samaksāt cietušajam kompensāciju 3 459,52 eiro, uzsvērts Senāta lēmumā.