Jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks, tā, izskatot administratīvo lietu, atzina Senāts.

Personas vērsās tiesā, lai panāktu, ka tiek atcelts pašvaldības aprēķinātais NĪN par viņiem piederošo zemi. Personas uzsvēra, ka uz viņu zemes atrodas citai privātpersonai piederoša būve. Personu ieskatā, kopš brīža, kad stājās spēkā jaunais uz dalītā īpašuma jautājuma risināšanu vērstais tiesiskais regulējums (2021.gada 30.septembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), šādā situācijā nodokļa maksāšanas pienākums ir būves īpašniekam.

Personas atsaucās uz tiesību normu, kas nosaka, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi.

Senāts norādīja, ka personu minētā tiesību norma ir daļa no vienota regulējuma, kas risina dalītā īpašuma jautājumus. Atbilstoši minētajam regulējumam būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā. Nosakot šo apmēru, likumdevējs ir ņēmis vērā zemes īpašnieka izmaksas, kas saistītas ar NĪN maksāšanu. Jaunā regulējuma mērķis nav bijis mainīt to, ka nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks.

Ievērojot minēto, Senāts neveica izmaiņas Administratīvās apgabaltiesas spriedumā, ar kuru personu pieteikums par pašvaldības lēmuma atcelšanu ir noraidīts.