Ierosināta lieta par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta 7.daļas un grozījumu likuma 6.pantā, ciktāl ar to likuma 8.panta 4.daļa izteikta jaunā redakcijā, atbilstību Satversmes ievadam un 4.pantam, informē Satversmes tiesa (ST).

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta 7.daļā noteikts – sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem. Savukārt ar grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8.panta 4.daļa izteikta jaunā redakcijā – ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu radio un vienu televīzijas programmu vai daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes. Minētā tiesību norma stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Pieteikumu ST iesniedza 20 Saeimas deputāti. Viņu ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraudot valsts drošību. Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem “latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda” un Satversmes 4.pantam.

ST uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025.gada 27.janvārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025.gada 26.aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.