Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs publicējis jaunāko ziņojumu, kurā apskatīti nozīmīgākie un aktuālie lēmumi un tiesvedības intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietās ES dalībvalstīs, informē Patentu valde.

Ziņojumā publicēti arī lēmumi, kas skar Latvijā reģistrētu vai aizsargātu intelektuālo īpašumu.  

Ziņojumā apkopoti vairāk nekā 250 būtiskāko spriedumu kopsavilkumi no dalībvalstu nacionālajām tiesām, kā arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālo nolēmumu kopsavilkumi 

Ziņojuma pirmā daļa ir veltīta visjaunākajiem EST nolēmumiem: 

• 2024.gada 5.septembra lietā C-339/22 tiesa noteica, ka kompetence izskatīt prasību par patenta pārkāpumu ir tās dalībvalsts tiesai, kurā dzīvesvieta ir atbildētājam, pat ja tiek apstrīdēta patenta spēkā esamība. Tomēr šāds nolēmums neietekmē patenta esamību trešajā valstī; 

• 2025.gada 6.marta lietā C-575/23 EST atzina, ka nacionālie tiesību akti nevar automātiski piešķirt blakustiesību izmantošanas tiesības darba devējam, pat ja izpildījums noticis darba līguma vai līdzvērtīga tiesiskā pamata ietvaros. 

Ziņojumā izcelti arī būtiski nacionālo tiesu nolēmumi, piemēram, Itālijā Milānas tiesa pieņēmusi pagaidu nolēmumu pret uzņēmumu “Cloudflare”, uzliekot tam  pienākumu bloķēt konkrētu domēnu vārdus un tīkla datu plūsmas maršrutēšanu uz identificētām interneta protokola (IP) adresēm. Savukārt Vācijas Federālā Augstākā tiesa nolēma, ka “Birkenstock” sandaļu forma nav aizsargājama ar autortiesībām, jo tā neatbilst personības radošās izpausmes kritērijam, kā noteikts Autortiesību likuma 2.panta 2.punktā. 

Ziņojuma otrajā daļā ir aprakstīti pēdējo gadu spriedumi no dažādām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijas, kur lēmumus divās strīdu lietās pieņēmusi  Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome.  

Viens no nolēmumiem, kas attiecas uz Latviju, ir EST lietā par publiski pieejamām darba sludinājumu datu bāzēm, proti, vai vienas datu bāzes uzturētājs ir tiesīgs “izvilkt” vai “pārizmantot” citas datubāzes apkopoto publicēto informāciju (2021.gada 3.jūnija lieta C-762/19 “CV-Online Latvia pret Melons”) .   

Savukārt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome 2020.gadā izskatīja strīdu, kurā zviedru uzņēmums “Saltkråkan AB” apstrīdēja figurālas preču zīmes “Pepi” reģistrāciju, norādot, ka tā ir pārāk līdzīga slavenajam literārajam tēlam Pepijai Garzeķei.