Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā tika apstrīdēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora padomnieka atstādināšana no amata. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru padomniekam izsniegtais darba uzteikums atzīts par prettiesisku un spēkā neesošu, kā rezultātā darbinieks atjaunots iepriekšējā amatā, informē Senāts.

Papildus tiesa piespriedusi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai izmaksāt padomniekam 2000 eiro kompensāciju par morālo kaitējumu.

No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas domes priekšsēdētājs bija devis uzdevumu izvērtēt domes struktūru un nodrošināt tās darbības efektivitāti, gatavojoties budžeta apspriešanai. Pamatojoties uz Cilvēkresursu pārvaldes sniegto atzinumu, kurā norādīts uz funkciju pārklāšanos padomnieka amatā, tika pieņemts lēmums par amata likvidēšanu. Padomniekam piedāvāja pāriet uz citu vakantu amatu pašvaldības administrācijā.

Savukārt padomnieks apgalvoja, ka viņa atstādināšana bija saistīta ar viņa rīcību saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu un disciplinārlietas ierosināšanu pret pašvaldības amatpersonām par iespējamiem būtiskiem pārkāpumiem.

Rīgas apgabaltiesa, analizējot lietas apstākļus, atzina, ka domes vadības uzdevuma īstenošana faktiski bija vērsta uz konkrētā darbinieka atbrīvošanu, un amata likvidācija kopumā kalpojusi kā slēpts darba devēja sods par darbinieka rīcību, īstenojot savas tiesības iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu.

Lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai būtu būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.