Satversmes tiesa (ST) 2025.gada 29.aprīlī pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi valsts meža zemes piešķiršanā vēja parku attīstīšanai, informē ST.

Apstrīdētā norma nosaka, ka apbūves tiesības vēja parku attīstīšanai uz valsts meža zemēm līdz 50 000 hektāru platībā netiek piešķirtas apbūves tiesības pretendentam, kurš apbūves tiesības piešķīrēja organizētā izsolē piedāvājis augstāko maksu par attiecīgo zemesgabalu vēja parka ierīkošanai, bet gan valstij piederošai kapitālsabiedrībai par neatkarīga vērtētāja vērtējumā noteikto tirgus cenu. Pēc juridisku personu pieteikumiem ST tika ierosinātas trīs lietas, kas apvienotas vienā lietā. Personas uzskata, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas vēlas iegūt apbūves tiesības uz valsts meža zemēm vēja parku attīstīšanai un savstarpēji konkurē vienā tirgū. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.pantu EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību un citu Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no ES tiesību normu satura un ST ir šaubas par to iztulkošanu, ST ir pienākums vērsties EST, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.

Izskatāmajā lietā ST radās šaubas par to, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un saskaņā ar ES tiesību normām par to būtu bijis jāpaziņo Eiropas Komisijai (EK). Proti, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums atbilst EST judikatūrā nostiprinātajiem nosacījumiem, izpildoties kuriem konkrētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Tāpat lietā radās šaubas par to, vai tad, ja apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu, to tomēr var atstāt spēkā līdz brīdim, kad EK lemtu par šī atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Ņemot vērā minēto, ST nolēma uzdot EST šādus jautājumus:

• Vai, vērtējot apstrīdētajā normā paredzētā pasākuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā ietvertajam valsts atbalsta jēdzienam, ir piemērojams privātā tirgus dalībnieka princips?
• Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pasākums, kāds paredzēts apstrīdētajā normā, ir uzskatāms par priekšrocību, kādu valstij piederoša kapitālsabiedrība parastos tirgus apstākļos nevarētu iegūt no privāta tirgus dalībnieka?
• Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pasākums, kāds paredzēts apstrīdētajā normā, nav uzskatāms par valsts atbalstu šī punkta izpratnē, jo ir kompensācija, ko uzņēmums saņem, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības?
• Vai tad, ja apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē, to tomēr var atstāt spēkā līdz EK lemtu par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu?

ST nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.