Senāta Civillietu departaments 17. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administratora rīcību. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā.

VID 2019. gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada
5. februāra lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 2. septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja likvidējamās AS "Trasta komercbanka" grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem, ar Latvijas valsti, tas ir, atzina valsti par kreditoru šo personu vietā.

Senāts lēmumā norāda, ka pirmās instances tiesai, izskatot Valsts ieņēmumu dienesta sūdzību par administratora rīcību, bija jānoskaidro, vai likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administratora pieņemtie lēmumi, atzīstot valsti par kreditoru, ir tiesiski situācijā, kad konkrētām personām AS "Trasta komercbanka" attiecīgos norēķinu kontos piederējušie arestētie naudas līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.

Noraidot VID sūdzību par likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administratora rīcību, tiesa faktiski atzinusi valsti par likvidējamās AS "Trasta komercbanka" kreditoru, kas iestājās kredītiestādes iepriekšējo kreditoru vietā, un pievienojusies administratora viedoklim, ka valstij jāgaida tās prasījumu apmierināšana Kredītiestāžu likuma 191.–195. pantā (redakcijā līdz 2018. gada 14. novembrim) noteiktajā kārtībā.

Senāts piekrīt prokurora protestā paustajam viedoklim, ka, piemērojot Kredītiestāžu likuma 191.–195. pantā (redakcijā līdz 2018. gada 14. novembrim) noteikto maksātnespējīgās kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību likvidējamās AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesā, par noziedzīgi iegūtajiem atzītie naudas līdzekļi, kas šobrīd atrodas citās bankās, netiek izslēgti no civiltiesiskās apgrozības, bet faktiski tiek iekļauti maksātnespējīgās kredītiestādes kopējā mantā un atgriezti civiltiesiskajā apgrozībā. Piemēram, noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi tiek izmantoti prioritārākas kārtas kreditoru prasījumu apmierināšanai vai maksātnespējas procesa izdevumu (tostarp administratora un viņa palīga atlīdzības, kas atbilstoši Kredītiestāžu likuma 153. pantam ir atkarīga arī no kopējā kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēra) segšanai. Šāda situācija neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas būtībai un nav pieļaujama.

Kā norādīts Senāta lēmumā, atzīdama šādu administratora rīcību par tiesisku, tiesa nav ņēmusi vērā normatīvā regulējuma par noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju mērķi, jēgu un būtību. Konfiscētā noziedzīgi iegūtā manta (tai skaitā finanšu līdzekļi) ir izmantojama sabiedrības interesēs tās vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, noziedzīgi iegūta manta ir izņemama no civiltiesiskās apgrozības.

Lieta SPC-27/2020; C30768819.