Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot civillietu paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 2021. gada 25. februāra spriedumā lietā SKC-32/2021 atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atzīstot attīstības finanšu institūcijas "Altum" tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu.

Izskatāmajā lietā personas atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp Latvijas Hipotēku un zemes banku kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors – attīstības finanšu institūcija "Altum" (iepriekš – Latvijas Hipotēku un zemes banka) – vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma (CL) 1927. pantu. Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

Senāts spriedumā norāda, ka CL 1927. pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks – mantas dāvinātājs – nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā.

Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164. panta kārtībā pieņemtais lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata ir radusies parādsaistība, tāpat ar šo lēmumu netiek izlemts jautājums par kreditora statusa zaudēšanu attiecīgajā saistībā. Lēmums piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, viņam vienīgi nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.

Senāts atzīst, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana parādniekam nav šķērslis šā tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai prasības tiesvedības kārtībā gadījumā, ja maksātnespējas procesa norises gaitā uzdāvinātā manta nekļūst par parādnieka mantu tādēļ, ka tā neatbilst noslēgto bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumiem.