Lai stiprinātu atbildīgu un efektīvu publisko resursu pārvaldību, 2025.gada 25.jūnijā apstiprināti jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.392 “Valdes un padomes locekļu skaita un atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā”, kas maina kārtību, kādā tiek noteikts valdes un padomes locekļu skaits un atlīdzība publiskā sektora kapitālsabiedrībās, informē MK.

Jaunais regulējums paredz konkrētus ierobežojumus un stingrākus principus, lai nodrošinātu atbildīgu, pārskatāmu un pamatotu publisko līdzekļu izmantošanu, vienlaikus stiprinot kapitālsabiedrību efektivitāti

MK noteikumi Nr.392 paredz valdes un padomes locekļu skaita samazināšanu publiskas personas atkarīgajās kapitālsabiedrībās – gan komerciālajās, gan nekomerciālajās. Lēmums balstīts praksē, kas rāda, ka daudzos gadījumos iespējams nodrošināt efektīvu pārvaldību ar mazāku pārvaldes institūciju locekļu skaitu, vienlaikus mazinot administratīvās izmaksas. Tāpat tiek samazināta valdes priekšsēdētāja maksimālā atlīdzība šāda veida kapitālsabiedrībās, kā arī noteikti zemāki apjomi prēmijām. Šie ierobežojumi ieviesti, lai atlīdzību tuvinātu valsts pārvaldes atlīdzībai uzņēmumos, kas darbojas pamatā ar valsts vai pašvaldības finansējumu.

Turpmāk valdes un padomes locekļu atlīdzība būs nosakāma 75% apmērā no attiecīgās institūcijas priekšsēdētāja atlīdzības — līdzšinējo 90% vietā. Tāpat pirmo reizi normatīvajos aktos tiek skaidri noteikta ikgadēja atlīdzības pārskatīšana, ietverot arī iespēju to samazināt, ja mainās kapitālsabiedrības rādītāji vai darbības mērogs, nav sasniegti mērķi. Tādējādi tiek nostiprināta dinamiska, ar rezultātiem sasaistīta atlīdzības politika.

MK noteikumi Nr.392 nosaka, ka atsaukšanas pabalsts valdes loceklim ir pieļaujams tikai tad, ja tas noteikts līgumā un ja persona tiek atsaukta pirms termiņa, bez pilnvaru pārkāpuma vai kaitējuma sabiedrībai.

Atlīdzības noteikšanā turpmāk jāņem vērā ne tikai kapitālsabiedrības lielums un finansējuma struktūra, bet arī vidējais atalgojums vadības līmenī līdzīga mēroga uzņēmumos privātajā sektorā vai konkrētajā nozarē. Tāpat ieviests jauns kritērijs – eksportspēja –, kas ļauj precīzāk izvērtēt uzņēmuma nozīmi tautsaimniecībā un sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu pārdomātu pāreju uz jauno kārtību, noteikumos paredzēts pārejas periods līdz 2026.gada 31.decembrim. Līdz šim datumam kapitāla daļu turētājiem jānodrošina, ka valdes un padomes locekļu skaits atbilst jaunajam regulējumam. Savukārt valdes un padomes locekļu šobrīd noteiktās atlīdzības var netikt pārskatītas līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien kapitāla daļu turētājs vai padome nelemj citādi. Ja atlīdzība tiek pārskatīta, tad 2025. un 2026.gadā to drīkst palielināt tikai par 2,6%, un tikai tad, ja iepriekš – 2023. un 2024.gadā – tā nav tikusi palielināta.

Šīs izmaiņas veido pamatu ilgtspējīgākai un profesionālākai publisko kapitālsabiedrību pārvaldībai. Jaunie noteikumi ne tikai sakārto atlīdzības sistēmu, bet arī veicina vienotu izpratni par mērķtiecīgu, ar rezultātiem sasaistītu vadības motivēšanu, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Noteikumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā.