Saeimas šā gada 27.aprīļa sēdē galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā.
Līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā iekļauts inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma. Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas izstrādātie tipveida līgumi. Šobrīd Būvniecības likumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu un tas rada neskaidrības regulējuma piemērošanai praksē, nav skaidra inženierkonsultanta loma būvniecības procesā, tā tiesības un pienākumi, kā arī atbildība. Līdz ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā tiek ietverta inženirkonsultanta definīcija, tiek nostiprināta tā loma - pasūtītāja pilnvarotā persona, kas darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs un pārstāv to procesā, kā arī noteikta inženierkonsultanta atbildība.
Lai padarītu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku, kā arī samazinātu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, līdz ar grozījumiem likumā ietverts regulējums, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā. Būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pēc būtības ir līdzīgas darbības sfēras, personai profesionālo pakalpojumu sniegšanai šajās profesijās ir noteiktas vienādas kvalifikācijas prasības. Līdz ar to nav pamatots profesiju sadalījums, prasot personai iziet kvalifikācijas novērtēšanas procesu divās profesijās. Turklāt patstāvīgā prakse būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā tiek skaitīta kopā.
Tāpat līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā arī ietverts regulējums par iespēju caur Būvniecības informācijas sistēmu darīt personai zināmu informāciju par būvniecības ieceres īstenošanas vietai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem. Šāda papildu informācija atvieglos būvniecības ieceru saskaņošanu sistēmā. Papildus, lai samazinātu administratīvo slogu, likumā paredzētas tiesības būvspeciālistiem skatīties sistēmā ekspluatācijas lietas savu pienākumu veikšanai.
Likumā atrunāta arī kārtība informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, piemēram, starp būvvaldēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, utt. Lai uzlabotu ēku ekspluatācijas uzraudzību un efektīvāk vērstos pret atbildīgām personām par ekspluatācijā pieļautiem pārkāpumiem grozījumos ietverts regulējums, ka būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, lēmumu par būves bīstamību jānosūta informācijai citām būves ekspluatāciju vai darbības tajā kontrolējošajām institūcijām, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
