Lai atvieglotu valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī pilnveidotu piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procedūru, 2024.gada 12.novembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, informē Tieslietu ministrija.
Grozījumi paredz pilnībā atteikties no šobrīd spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām līdz 7500 eiro un noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas “griestus” – 25 000 eiro apmērā.
Vienlaikus izmaiņas paredz arī daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, kas vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu. Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušajai pusei. Līdz ar to parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nebūs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Grozījumos vienlaikus paredzēts būtiski uzlabot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūru. Kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu. Turpmāk brīdinājums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai). Sūtījuma neizņemšana nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Paredzams, ka izmaiņu rezultātā mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo, piemērojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kreditoram nebūs jāizvirza prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai. Tālab arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek izvirzīta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.
