Lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabotu finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazinātu kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus, 2025.gada 2.septembrī valdībā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, informē Finanšu ministrija.
Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē.
Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju. Turpmāk šo informāciju būs iespējams sniegt ne tikai rakstiski, bet arī tiešsaistē un automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu datu apriti.
Ar grozījumiem tiek paplašināts arī sadarbības institūciju loks FID koordinētajā grupā, pievienojot tai iestādes, kurām ir nozīmīga loma sankciju piemērošanā un predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā. Starp institūcijām ir, piemēram, Ārlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Konkurences padome. Tāpat precizēta patieso labuma guvēju datu pieejamība, nosakot, ka jebkurai personai būs tiesības tūlītēji un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, kas nodrošinās starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamo datu pieejamību.
Plānots, ka daļa no grozījumiem stāsies spēkā 2027.gada 10.jūlijā, turpinot stiprināt Latvijas finanšu sistēmas caurspīdību un atbilstību Eiropas Savienības prasībām.
