Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, 2025.gada 15.maijā atbalstīts Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai, informē Saeima.
Likuma projekts nosaka finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka (LB).
Tāpat likuma projekts nosaka, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības.
Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota LB. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un LB varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES.
Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē LB par visām būtiskajām izmaiņām, tajā skaitā par visiem apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu jomas dalībnieku turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, ko tās jau sniegušas LB, nosaka likuma projekts.
Par noteikto prasību neievērošanu digitālās darbības noturības jomā LB atbildīgajai personai atkarībā no pārkāpuma varēs piemērot brīdinājumu vai arī soda naudu – fiziskajai personai līdz 700 tūkst. eiro, bet juridiskajai personai līdz 5 milj. eiro vai līdz 3% no kopējā gada apgrozījuma.
Savukārt par pārkāpumiem MI izmantošanā atbildīgajai personai LB varēs piemērot brīdinājumu, kā arī atkarībā no pārkāpuma soda naudu līdz 35 milj. eiro. Iekasētās soda naudas ieskaitīs valsts pamatbudžetā, nosaka likuma projekts.
Par pārkāpumiem LB varēs piemērot arī administratīvus pasākumus – atbildīgajām personām pieprasīt pārtraukt attiecīgo darbību, kā arī tām noteikt pagaidu aizliegumu veikt savus pienākumus līdz pārkāpuma novēršanai. Likuma projekts nosaka arī LB lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī lietas ierosināšanai paredz piecu gadu noilgumu.
ES prasības jāievieš, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienotu izpratni un vienotu regulējumu digitālās darbības noturības nodrošināšanai un MI izmantošanai, tostarp ņemot vērā, ka MI izmantošana paaugstina uzņēmējdarbības procesu automatizāciju, produktivitāti, optimizē procesus, uzlabo klientu pieredzi un datu kvalitāti, palielina datu apstrādes ātrumu, kā arī uzlabo konkurētspēju kopumā, teikts likuma projekta anotācijā.
Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma arī saistītus grozījumus vēl deviņos likumos.
Lai Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums un saistītie grozījumi varētu stāties spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
