Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, 2025.gada 19.augustā valdības sēdē pieņemti grozījumi Darba likumā, informē Ministru kabinets.
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu regulējumu, kas ir darba tirgus izmaiņām pielāgots un taisnīgs, ņemot vērā Valdības rīcības plānā minēto uzdevumu, sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, kā arī Eiropas Savienības tiesas jaunāko spriedumu.
Grozījumi paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā (DL) noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Tāpat tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā DL ietverto regulējumu. Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei ir tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš.
Grozījumos ir piedāvāts detalizētāks dīkstāves regulējums, nosakot, ka gadījumos, kad dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiek paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no likumā noteiktā apmēra. Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50% no DL noteiktā apmēra.
Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, paredzēti grozījumi, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.
Grozījumi arī paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
Par šiem grozījumiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai.
