Pieņemts Mākslīgā intelekta akts, kas garantē gan drošību, gan pamattiesību ievērošanu un vienlaikus rosina inovāciju, informē Eiropas Parlaments.

Mākslīgā intelekta akta uzdevums sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta (MI) sistēmām un līdztekus rosināt inovāciju, ļaujot Eiropai šajā jomā izvirzīties līderpozīcijās. Tiesību aktā ir noteikti konkrēti pienākumi, pamatojoties uz iespējamo risku un plašo ietekmi, kas raksturīga MI.

Aizliegtie izmantošanas veidi

Jaunais regulējums aizliedz MI izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības. Ir aizliegts, piemēram, pēc sensitīviem raksturlielumiem izmantot biometriskās kategorizācijas sistēmas un no interneta vai videonovērošanas sistēmu videomateriāliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes.

MI sistēmas būs aizliegts izmantot tādiem mērķiem kā emociju atpazīšana darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšana, kriminoloģiskā prognozēšana (ja tas tiek darīts, tikai balstoties uz konkrētas personas profilēšanu vai viņiem raksturīgo īpašību vērtēšanu). Būs arī aizliegtas MI sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus.

Izņēmumi likumsargiem

Principā arī likumsargiem būs aizliegts izmantot biometriskās identifikācijas sistēmas, ja vien tā nav kāda no stingri uzskaitītām un šauri definētām situācijām. Šādas sistēmas “reāllaikā” varēs izmantot tikai tad, ja ir īstenoti stingri aizsardzības pasākumi, proti, sistēmas tiek izmantotas noteiktu laiku noteiktā ģeogrāfiskā mērogā un pirms tam ir saņemta īpaša atļauja no tiesas vai no attiecīgas administratīvās iestādes. Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums.